Īpašuma zīmes
Šodien katram vajadzētu nomierināt prātu un dziļi ieskatīties sevī, uzņemties atbildību par savu dzīvi. Ja nav, jāizveido sava iekšējā dzīves konstrukcija, pretējā gadījumā mēs turpinām balstīties uz kādu, paļauties, pakļauties.
Viens no veidiem ir apzināti izmantot Spēka zīmes, individuālās, īpašuma jeb mājas zīmes ikdienā.
Uzskatīja, ka zīmēm ir maģisks spēks, tādēļ to nozīmi neizpauda svešiniekiem. Pirmā slēptā informācijas nodošanas forma bija mezglu raksti, kurus satina kamolā. Šādi veidoja kalendārus, pierakstīja vārdojumus, dziesmas.
Lai nosargātu savu īpašumu, veicinātu labklājību, attīstību, nostiprinātu veselību pamazām ikdienas dzīvē ienāca zīmes, no kurām atvasināja īpašuma zīmes. Tās jau pirms simtiem gadu bija uz darba rīkiem, traukiem, bišu mājiņām, ēkām, cirsmas kokiem mežā.
Katrai ģimenei, dzimtai bijusi sava zīme, kuru mantojis vecākais dēls, pārējie to papildināja veidojot kuplojumus, taču saglabājot pirmsrakstu. Ar īpašuma zīmi iezīmēja katru preci, kuru veda uz tirgu, tā bija kā kvalitātes garants. Jaunākos laikos vieni no pēdējiem īpašuma zīmi lietoja zvejnieki, iezīmējot savus zvejniecības rīkus – pludiņus, murdus, airus, lai noteiktu zivju loma īpašnieku.
Zīmes palīdz izvērtēt savas vajadzības un ieraudzīt virzienu kādā būtu vēlams virzīties. Ja vajag koncentrēties lieto apļveida zīmes, ja pietrūkst mērķtiecības lieto zīmi, kas rāda virzienu, ja pietrūkst enerģija, lieto zīmes, kas papildina enerģiju, taču, ja enerģijas par daudz ņem saules zīmi, kas enerģiju līdzsvaro, vienmērīgi sadala.
Īpašuma zīmei jābūt kodolīgai, vienkāršai, simboliski ietilpīgai, kā arī jāraksturo tās īpašnieks. Papildus zīmei var izmantot burtus, ciparus.
Šeit redzamas seno latviešu īpašuma zīmes:
