Ziemassvētku vēstījums

Kosmiskās Zelta dzirnas maļ dienu un nakti, pārvarot laika un telpas mistēriju. Laiks ir mūžīgs. Ik gadu ļaudis piedzīvo maģisko Saules gaismas un enerģiju pārveidi – gan kāpumu, gan kritumu, pat apstāšanos uz brīdi. Tuvojas Ziemassvētki. Tas ir nodzīvotā gada atskaites punkts. Kāds tas ir bijis? Noteikti katram savādāks, bet lielās pārmaiņas pasaulē skārušas katru […]

Lasīt tālāk

Latvietim sava zeme ir svēta

Velc, Dieviņ, zelta jostu Apkārt manu tēvu zemi; Lai mirdz mana tēvu zeme Kā actiņa gredzenā. Latvietim sava zeme ir svēta. Dzimtas un cilts pastāvēšanas pamatā ir savas Zemes saglabāšana. Gadsimtu gaitā vairākkārt mainījusies valsts vara, to apdraudējuši dažādi karapulki un izaicinājumi. Nevienam es nedošu Tēva zemi niecināt; Pats es aru, pats ecēju, Kā irbīte […]

Lasīt tālāk

Rudenāji

Augusts. Vēl jau vasara, taču saulīte pamazām, pamazām laižas uz rudenāju pusi. Rudenājiem jāgatavojas laicīgi, jo tas ir ražas vākšanas, apjumību laiks, mūsdienās saukts par Miķeļiem, svinams 21. – 23. septembrī. Ap šo laiku ražai jābūt novāktai. Galvenais svētku notikums ir pateicība par jauno ražu un šī gada auglības saglabāšana nākamajam gadam, kā arī lielais […]

Lasīt tālāk

Paparde – saulgriežu simbols

Klāt garākā diena, īsākā nakts. Aktīvas enerģijas, maģijas un ziedēšanas laiks. Īss, brīnumu pilns laiks, ko gaidām visu gadu. Uzlec trīs saules – rudzu, miežu, trešā tīra sudrabiņa, tas ir trīskāršs enerģijas lādiņš, saules spēka kulminācija. Es redzēju Jāņu nakti Trīs saulītes uzlecam: Viena rudzu, otra miežu, Trešā tīra sudrabiņa. LD 33 207 – 1 […]

Lasīt tālāk

Dzimta, cikliskums, Laima

Pasaule un cilvēka dzīve pastāv kustībā, cikliskumā, kas pakļaujas noteiktam ritmam. Laika ritējums dabā sasaucas ar mūsu dzīves izpratni, jo esam mūžīga dabas riņķojuma sastāvdaļa. Tek saulīte launagā, No launaga vakarā; Tā tecēja mans mūžiņš No jaunuma vecumā. LD 27 287 Katrs cilvēks nonāk uz zemes ar viņam piešķirtu zināmu enerģijas daudzumu, zināmu dienu skaitu, […]

Lasīt tālāk

Gatavošanās Ziemassvētkiem

Gatavošanās svētkiem nozīmē mājas tīrīšanu, pīrāgu cepšanu, rotājumu gatavošanu un svētku drēbju gādāšanu. Svētki jāsagaida tīrā, sakārtotā vidē, lai ir vieta kur ienākt jaunām enerģijām. Kopš seniem laikiem par to runā dainas. Eita, bērni, skatīties, kas pa namu buldurē: Ziemassvētki namu slauka, visus traukus cilādami. 33 258 Tīra, mazgā, uzkopj māju. Vispirms kārtīgi izvēdina telpas, […]

Lasīt tālāk

Mārtiņdienas mielasts, rotaļas, rituāli un mīklas

Mārtiņdienas svētku mielasts Mīļš Dieviņis mums vaicāja, kādu dzīru mēs dzeram: Mēs dzeram liniem kāzas, miežu, rudzu apkūliņas. LD 28824 Dzīres jeb mielasts ir daļa no cilvēku  un dievību kopīgā rituāla. Lai dievība nāktu pretī, palīdzētu ar savu labvēlību, tā ir jāpamielo ar labāko no iespējamā. Pateicībā Jumim galdā ceļ īpašu Jumja maizes klaipu, kas […]

Lasīt tālāk

Rudens saulgriežu zīmes, Mārtiņdienas gailis

Rudens saulgriežus simbolizē Mārtiņa zīme, kas ir atvasinājums no Jumja zīmes. Jumis ir labības dievība, personificēts auglības spēks, dzīvības matērijas zīme, kurā ietverti vīrišķie un sievišķie simboli. To parāda dvīņu princips, simetrija. Tā ir druvu dievība –  auglības, pārpilnības, veiksmes un laimes vēstnesis, atbild par materiālo vērtību sargāšanu un vairošanu. Jumis auglības cikla ietvaros aug […]

Lasīt tālāk

Krusta zīme, svastika

Kāpēc visos laikos bijis nepieciešams radīt zīmes, simbolus, svētbildes? Tāpēc, ka tas ir veids kā varam pietuvoties mūsu apziņas savienošanai ar Augstāko, ar garīgo realitāti. Šādi mēs varam paplašināt apziņu. Zīmes būtībā ir garīgā tradīcija un tās ir daudz senākas par verbālo valodu un rakstību, pielīdzināmas vienīgi skaņas uztveres vibrācijām.   Krustu krustam puķes auga […]

Lasīt tālāk

Auskaru vēsture un izmantošana

Rotas un rotāšanās ir tikpat senas kā cilvēce. Profesore Janīna Kursīte par rotām saka – ,,Senākajā nozīmē , “rota” bija apģērbs, kas ir atvasināts no darbības vārda, “raut”. – ,,Verba sākotnējā nozīme varēja būt “raut”, “plēst”, no kā rota – “noplēstais, norautais” attiecinājumā uz dzīvnieka ādu, ko lietoja ķermeņa segšanai, un vēlāk ar pārnesumu attiecinot […]

Lasīt tālāk