Veļu laiks – no Miķeļiem līdz Mārtiņiem (29.09.–10.11.)

Klāt oktobris, ko sauc par zemliku un Veļu mēnesi. Zemlikas – rudens ziedojums zemei – zemu likt – zemei likt. Ap šo laiku ražai jābūt novāktai. Pēdējo ābolu atstāj ābelē, pēdējo kartupeli nenorok, pēdējo vārpu atstāj laukā kā upuri, ziedojumu Jumim, lai nākošais gads būtu auglīgs.

Saule ir pagriezusies uz ziemas pusi un līdz ar tumšajiem rudens vakariem migla sāk kamolos velties. Tā veļas, līdz saveļas par Veļiem.

Veļi – aizgājušo senču gari, kas apciemo dzīvos, savas dzimtas piederīgos. Vēro ko runā, kā dzīvo, dažiem iečukst labus padomus.  Velis īstenībā ir cilvēka smalkākās jeb psihiskās būtnes rupji jutekliskā daļa, tīrais dvēseles apvalks. Vārds dvēsele cēlies no vārda dvest.

Senais latvietis dvēseli pielīdzināja dvesmai, dvašai un dzīvības principam vispār. Senie ticējumi vēsta – starp fizisko ķermeni un dvēseli atrodas vēl kāds vidutājs, kas paliek kopā ar dvēseli arī pēc auduma iziršanas, to viņi sauca par Veli. Veļu laika mielastus izlika istabā, saimniecības ēkās, pie kāda ozola vai kapsētā, senie latvieši svecītes kapos nededzināja. Ja mielotāji redzējuši, ka visi ēdieni un dzērieni palikuši neskarti, tad baidījušies, ka nākošais gads būšot neražīgs.

Veļu laikā vajadzētu domās runāties ar senču gariņiem un jautāt pēc padoma, lūgt palīdzību, pateikties.

Šis laiks ir ļoti labvēlīgs savas dzimtas senču godināšanai. Pie dzimtas pieder daudz vairāk cilvēku, nekā mēs domājam. Bijušie vīri un sievas, neatzītie vai nedzimušie bērni. Pašnāvnieki arī ir dzimtas piederīgie. Arī tie, kas apzināti vai neapzināti, kaut kādu personīgo iemeslu dēļ ir izsvītroti vai aizmirsti no jūsu atmiņas, enerģētiski atrodas mūsu dzimtā. Mēs viņus nezinām vai neatceramies, bet viņu spēks ir ar mums. Pat paši necienīgākie cilvēki var mums izdarīt nenovērtējamu pakalpojumu, visi kopā un katrs atsevišķi var gan uzlabot, gan noraut lejā dzimtas karmu. Un vēl viena ļoti svarīga lieta – nekad neatsakieties, nekādu iemeslu dēļ, no savas dzimtas. Tas jums un jūsu bērniem var nest lielas nepatikšanas. Kā koks neaug bez saknēm, tā cilvēks nevar bez savas dzimtas enerģijas.

Piedāvāju lūgšanu dzimtas enerģijas stabilizēšanai:

Dievs, palīdzi un glabā manu dzimtu.
Tā spēkus zaudējusi savas apziņas meklējumos.
Iztērējusi tos strīdos un nesaskaņās,
Jo pietrūka mums dvēseles siltuma un zināšanu.
Es lūdzu Tevi, Dievs,
Piedod visiem cilvēkiem dzimtā, man un visai dzimtai.
Par naidu, viltību, par posta sēšanu,
Par to, ka nesteidzāmies mēs uz priekšu
Un noliedzām cilvēcību savu.
Dāvā mums, Dievs, piedošanu.
Noņem mūsu sāpes,
Salauztās dvēseles dziedini,
Attīri mums prātu un apziņu.
Piedod, Dievs, manai dzimtai  laimes vārdā,
Noņem no tās visus draudīgos lāstus,
Spēkus izsmeltos atjauno.
Lūdzu, piedod, mums, Dievs.
Lai notiek tā.

Vārdojums ilgai dzīvošanai:

Ai, bagāta Veļu māte, tavas šauras kamaniņas.
Kur tu mani pašu liksi, kur liks manas grabažiņas?
Atļauj man vēl laiciņu, šai saulē padzīvot,
Lai es redzu savus bērnus, lielus, stiprus uzaugam.