Saules gads un ziema

Saules gads

Latvieši kā laika mērvienību lietojuši Saules gadu.

Saules gaisma un tās gaita nosaka visu mūsu dzīvi. Saule ir debesu saimniece, radītāja, devēja, sargātāja. Laba dzīve ir, ja spējam dzīvot saskaņā ar saules ciklu jeb ritu. Un to sadalīt vienmērīgi astoņos galvenajos notikumos, astoņās gadskārtās, kur notikumi nemainīgi atkārtojas katru gadu – ziemas laiks, sērsnu laiks, pavasara laiks, sējas vai ziedu laiks, siena laiks, rudens laiks, veļu laiks, ledus laiks.

Pienācis decembris jeb ledus laiks, kad saule apgājusi pilnu loku, noslēdzies auglības cikls.

Dienas kļūst arvien īsākas, gaisma iet mazumā, dabā iestājies klusais laiks, kad dzīvības spēks glabājas saknēs.  Arī ļaudīm vajadzētu vairāk atpūsties, uzkrāt, pietaupīt enerģiju .

Ziema

Ziema nosaka savu enerģijas sadalījumu. Interesanti, ka ziemā dzimušie cilvēki uz likteņa labvēlību jaunībā  un agrīnā briedumā nevar cerēt. Jābūt pacietīgiem, lai ap 40 gadiem varētu baudīt ko pavasarim līdzīgu. Jo aukstāka ziema dzimšanas laikā, jo vairāk pārbaudījumu.

Es piedzimu ziemā, tā bija kāda no pēckara ziemām, dažas stundas pirms ziemas saulgriežiem. Sniegs bija tik dziļš, ka lauku ceļi nebija izbraucami, pasaule bija ietīta baltā baltumā. Toreiz, bērnībā ziema vienmēr nāca pa nakti. No rīta lielais klēts jumts bija balts, tuvējais purvs gulēja ziemas miegu, visus ūdens laukus klāja ledus, tos varēja iziet sausām kājām.

Ziema ir garīguma laiks, līdz ar tumšo laiku cilvēka apziņā ienāk aktīvā darbība, kas saistās ar uguns pirmelementa simbolisko darbību, jo garīgā aktivitāte pieaug ziemā, nevis vasarā. Tas ir laiks, kad vairāk  saņemt jaunu informāciju, sakārtot domas, sarunai ar dvēseli.  Šajā laikā mums jāiziet it kā caur uguns vārtiem, lai sāktos kas jauns.