Pūķis – naudas un mantas pārdalītājs

Ko mēs zinām par Pūķiem? Visbiežāk tas ir pasaku varonis, viens no vissenākajiem simboliem. Teiksmu tēls, tomēr pūķa pamatā ir dabiskas un reālas radības, piemēram čūskas un dinozauri. Pūķa rašanās mīti saistīti ar mitoloģiju – tas ir dzīvnieks, kurš dzimis no zemes un dzīvo pazemē, austrumos pūķi saistīja ar dzīvības ūdeni. Daudzos Gaja Jūlija Solīna un romiešu zinātnieka Plīnija  darbos aprakstīts, ka pūķi mitinās zināmās, taču attālās pasaules vietās. Arī senangļu ,,Austrumu brīnumos’’ atrodams 50 pēdas garu pūķu apraksts. Zvēri no jūras aprakstīti dažās Vecās Derības vietās, kur milzu sarkanais pūķis izsit no debesīm trešdaļu saules… trešo daļu mēness, trešo daļu zvaigžņu un maldina visu apdzīvoto pasauli.

Vissenākie esot jūras pūķi. Kosmoloģiskajos mītos teikts, ka sākumā, pirms dzīvības un pasaules rašanās, visu klāja pirmatnējais okeāns, kura dzīlēs guļ Pasaules pūķis, kas simbolizē okeānu, kosmisko haosu un vienlaicīgi arī iespēju radīt jaunu pasauli. Viņš ir tas, kas apvieno sevī gan destruktīvu, gan radošu potenciālu.

Viduslaiku tekstos pūķis aprakstīts kā milzīga čūska ar spārniem un asti, četrām ķepām, asiem nagiem, necaurduramām bruņām un ugunīgu elpu. Sengrieķu mitoloģijā un romiešu leģendās Pūķis ir dārgumu sargātājs.

Sevišķa nozīme pūķiem ir ķīniešu kultūrā. Tie atbild par laikapstākļiem un ūdeni, ir spēka simbols un parādās deviņu Pūķu veidā – debesu pūķis velk Dieva ratus, garīgais pūķis atbild par vēju un lietu, ir apslēpto dārgumu, pazemes pūķis, spārnotais pūķis, ragainais pūķis, ezeru pūķis, dzeltenais, kurš cilvēkiem iemācīja rakstību un Pūķu karalis.

Astronomijā pastāv liels zvaigznājs, kas nosaukts maģiskā Pūķa vārdā. Tas sastāv no galvas un garas, līkumotas zvaigžņu virtenes, kas veido pūķa ķermeni. Pēc platības ir liels, bet tajā ir maz spožu zvaigžņu. Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Pūķis redzams visu gadu kā nenorietošs zvaigznājs debess ziemeļu pusē. Tas vijās apkārt Mazajam Lācim, atdalot to no Lielā Lāča. Latvijā  vasaras vakaros tas atrodas augstu debesīs, ziemas vakaros – zemu, bet pavasara un rudens vakaros vidējā augstumā.

Arī latviešu mitoloģijā jūrā mīt pasaules čūska, kas līdzinās pūķim, par to liecina buramdainas:

Melna čūska miltus mala
Vidū jūras uz akmeņa.
Tos būs ēsti tiem kungiem,
Kas bez saules strādināja.

31348vl

Galvenokārt tie ir lāsta vārdi, ko velta ienaidniekam, novēlot tam nāvi. Čūska, kā miltu malēja simbolizē iznīcinošu stihiju, bet darbība notiek haosa telpas centra – vidū jūras.

Latviešu mitoloģijā senos un ne tik senos laikos ticējumi par Pūķi bija plaši izplatīti un pazīstami gan kā par mantas (naudas, labības, piena) un svētības nesēju, bagātības vācēju, kas nodrošina labklājību, gan kā par pārdabisku pretinieku, kas līdzinās milzim vai velnam. Tas ir sava veida dēmons, kas kalpo mājas saimniekam un saimniecei, jo darbojas kā divdabīgs mājas, auglības un ražības gars, kas atkarībā no izturēšanās pret viņu, varēja būt gan labvēlīgs, gan nelabvēlīgs, ir mantas un labuma pārdalītājs, noņēma vieniem, aiznesa pie citiem. Svarīgi bija aizsargāt savus krājumus un arī nepieļaut Pūķa pāriešanu pie cita saimnieka.

Pūķis vilka rudzu sieku
Par bāliņa pagalmiņu.
Ņem bāliņ, krusta koku,
Dzen to Pūķi atpakaļ!

LD 34074

Tirgus dienās cilvēki pirka mazas kastītes, gluži kā namiņus, ko turēt savam pūķim.

Uzskatīja, ka pūķi skrien pa gaisu, daži pat redzējuši, ka viņam bijusi gara, ugunīga aste, galva spīdīga kā zvaigzne. Un, lai arī tā ir iluzora radība, pret Pūķi jāizturas ar godbijību, tas gluži kā Mājas gariņš jāpabaro, lai atnestu visādu svētību saimniecībā.

Latviskajā rakstā Pūķis vai Spārnotā čūska pieder pie laika un likteņa zīmēm. Aizsākums atrodams Zalkša zīmē, kas ilustrē laika plūsmas virzienu un izmaiņas, kā arī tā noslēpumainajā sakarā ar Pērkonu, uguni un Laimu, kur Zalktis no divu spēku veseluma pārtop četru spēku veselumā. Pēc formas tas līdzinās Pērkona un Ugunskrusta zīmei, arī Laimas krustam, tas var mainīt izskatu, tam ir līdzīgas funkcijas kā Laimai. Kuplojumos Zalktim ir sarežģīta, vairākos līmeņos izkārtota uzbūve, kas pārtop par Pūķi jeb Spārnoto čūsku.

Pūķis it kā tiecas pacelties gaisā vai veļas, kūleņo, tāpat kā uguns liesmas, kas atklāj savu nevaldāmo un postošo dabu ikvienā ugunsgrēkā. Zīmē laiks iegūst paātrinājumu, notikumi attīstās ne tikai radošajā, bet vienlaikus arī postošajā virzienā. Pozitīvajā aspektā tā ir dzīvības enerģija un atjaunotne, negatīvajā – postošs, grūti kontrolējams stihisks spēks.

Zalkša zīmes ar sazarotiem galiem (pūķa galvām) vai ierotītiem galiem pāraug daudzgalvainā pūķī ar centrā novietotu apli – maģiskā pūķa olu. No vienas puses zīme nes bagātību un laimi, bet no otras puses var būt dēmoniski neprognozējama, nevaldāma. Zīmes ierotītajos galos – spirālēs enerģija kā pa tuneli tieši pārvietojas no viena līmeņa  otrā, sasaistē ar tumsu un četrām dabas stihijām – uguni, ūdeni, zemi, gaisu.

Kāda enerģija ietverta Pūķa zīmē? Prieks par dzīvi, aizrautība, bezbailība, pievilcīgs valdzinājums. Dod īpašu svētību, sātu, piešķir saimniekam pasakainas burvības starojumu, taču prasa stipru raksturu, uzņēmību, gudrību, zināšanas, pacietību. Piesaista bagātību, turību, bet atgādina, ka viss ir pakļauts mainībai.

Materiālā labklājība vistiešākajā veidā saistīta ar naudas enerģiju. Pastāv vāja, vidēja, stipra, ļoti stipra nauda.

Vāja nauda ir spēļu zālēs laimēta nauda, atrasta nauda, dāvināta nauda. Atrastu naudu vislabāk izmantot parādu atdošanai, jo tad neradīsies jauni parādi. Dāvināta nauda piemērota, lai norēķinātos par dažādiem pakalpojumiem.

Vidēji stipra nauda ir attiesāta nauda, parādnieku atdota nauda, aizlienēta nauda, godīgi mantota nauda. Tiesas ceļā atgūta nauda jāizmanto tiem pašiem mērķiem, piemēram alimenti jāizlieto bērnu ikdienas vajadzībām. Aizlienēta nauda jāizmanto veselības atgūšanai, mācībām, ražošanas līdzekļu iegādei. Mantojums ir svēta lieta, mantoto naudu var izmantot jebkurai vajadzībai.

Stipra nauda ir godīgi nopelnīta nauda.

Ļoti stipra, taču vispostošākā ir kriminālā nauda. Neskatoties uz stipro enerģiju, zagtā, izkrāptā nauda ved uz iznīcību, jo cilvēks nespēj pār to valdīt, tai nav saimnieka. Cilvēks, kurš ieguvis naudu noziedzīgā ceļā, nokļūst naudas verdzībā, no tās nav iespējams atbrīvoties. Noziegumi turpinās, kamēr cilvēks tiek fiziski iznīcināts.

Skaudīgi cilvēki reti kļūst bagāti, jo vērojot citus, neredz savu dzīvi. Viņiem šķiet, ka kaimiņš ir bagātāks. Skaudība ir uzskatāma par zagšanu. Ja kāds noskaudis un nauda pēkšņi pazūd, vajag simboliski ziedot kādam konkrētam mērķim vai cilvēka veselībai, tad naudas plūsma atjaunosies.

Neaizmirstiet – nauda ir līdzeklis, nevis mērķis. Ja tā kļūst par mērķi, tad tas ir dziļas neuzticēšanās simbols gan dzīvei, gan Dievam.

Novēlu katram savu stipras naudas Pūķi un raksturu, uzņēmību, gudrību, zināšanas, pacietību valdot un pārvaldot šo maģisko enerģiju.