Sakrālā ģeometrija latviskajās zīmēs
Sakrālā ģeometrija ir priekštatu kopums par pasaules formu, sakārtotību, harmoniju. Tā ietver ne tikai proporcijas, bet arī harmoniju attiecībās starp detaļām un kopumu, kalpo apziņas paplašināšanai, iekšējā līdzsvara atjaunošanai, meditācijai.
Arī latviskajās zīmēs ietverti dziļi ģeometriski un sakrāli principi, kas kalpo gan aizsardzībai, gan kā kosmiskie likumsakarību kodi.
Viss sākas no punkta, kas ir gan nenozīmīgs, gan visaptverošs simbols.
Saules zīmes pirmā izpausme ir punkts, kas izvēršas vienlaikus divos virzienos – aplī un krustā. Aplis formas ziņā ir vispilnīgākais, svarīgākais un visplašāk izplatītais simbols, kura forma atbilst Saules izskatam. Tas ir veselums, kas izplešas vienlaikus uz visām pusēm bezgalīgi tālu, tajā pat laikā atrodoties rotācijā, gluži kā mūžīgais dzinējs. Simbolizē mūžību, veselumu, kustību un gaismas centru.
Auseklis, arī Rīta zvaigzne, Gaismas koks ir astoņstūra zvaigzne, kurā redzam četrus taisnos krustus un četrus slīpos krustus, kuri veido harmonisku enerģiju līdzsvaru, zīmes centrā ir aka jeb tukšuma telpa, no kuras izplūst jauns sākums, jauna tagadne. Zīme piešķir spēku un drošību gan katram, kuram priekšā bīstams ceļš, gan katram no mums pārvarot ikdienas šķēršļus un izaicinājumus.
Krusts simbolizē pāreju no bezgalības uz telpu.
Sena teika stāsta, ka radot pasauli Dievs vispirms uzvilka vertikālu līniju – debesis, ko uztveram kā garīgo enerģiju, tad horizontālu līniju – zemi, ko uztveram kā materiālo pasauli, tās savienojot radās Krusta zīme.
Pastāv daudz asu diskusiju kādu Krusta zīmi lietot – taisno vai slīpo, kura ir slikta, kura ir laba, viena izsaka dinamiku, otra statiku. Nav labu, vai sliktu zīmju, abas ir vienlīdz nozīmīgas. Krusts ir viens no galvenajām pasaules sakārtotības zīmēm un kā tāds turas savā centrā un nemitīgi rotē. Rotācijas gaitā tas tikai īsu brīdi kavējas taisnā krusta stāvoklī, bet pārējo laiku pavada dinamiskā stāvoklī.
Statiskā krusta zīmē horizontālā līnija ir stabilitāte, pasivitāte, vertikālā – kustība, aktivitāte, bet rotācijā tās saplūst kā divu spēku kopsumma un harmonizējas slīpajā, radošajā virzienā. Kā vienotas pasaules simbols, krusts nevar nerotēt, jo pasaule pastāv tikai dinamikā, taču katram no mums ir vajadzīgs uz brīdi aizturēt elpu, būt pasīviem, sajust statiskā krusta klātbūtni, lielo pāriešanu no viena stāvokļa citā. Mēs to piedzīvojam ik dienas, kad vakarā aizmiegam, it kā īslaicīgi atslēdzoties no šīs pasaules dinamiskajām aktivitātēm, bet no rīta atkal pamostamies. Taisnā un slīpā krusta zīme veido ap sevi noteiktu vizuāli sajūtamu enerģētisko ietekmi, līdz ar to rakstā statiskā krusta zīme saistāma ar apstādinātu enerģiju, bet rotējošā krusta zīme ar dinamiku.
Krusta zīme ietilpst gandrīz visu zīmju formās un atvasinājumos.
