Krusta zīme, svastika

Kāpēc visos laikos bijis nepieciešams radīt zīmes, simbolus, svētbildes? Tāpēc, ka tas ir veids kā varam pietuvoties mūsu apziņas savienošanai ar Augstāko, ar garīgo realitāti. Šādi mēs varam paplašināt apziņu.

Zīmes būtībā ir garīgā tradīcija un tās ir daudz senākas par verbālo valodu un rakstību, pielīdzināmas vienīgi skaņas uztveres vibrācijām.

Krustu krustam puķes auga
Mīļas Māras dārziņā.
Kura meita godu tura,
Tai pin puķu vainadziņu.

6621 – 0

Krusts – pasaules simbols

Krusts ir viens no senākajiem pasaules simboliem. Dievs radīja debesis – vertikāli, zemi – horizontālu līniju, tās savienojot radās Krusta zīme, bet lai rastos dzīvība iegrieza to. Taisnais krusts ir pārlaicīgās pasaules zīme, statiskās enerģijas simbols, galvenā pasaules sakārtotības zīme. Taisnais Dieva krusts simbolizē pasaules četrējādību, orientāciju, centru, bezgalību, materiālā un ideālā vienību. Tā ir pārlaicīgās telpas – viņās saules (arī aizsaules) zīme, ko redzam kapsētā.

Mūsu senči krustu lietoja aizsardzībai un, lai atdalītu dzīvo pasauli no mirušo. Dievturības radītāji 1925. gadā no daudzajiem un dažādajiem krustu zīmju veidiem izraudzījās Māras krustu par atjaunotās senču mācības simbolu. Māras krustu kopš aizlaikiem lieto kā dzīvību sargājošu un glabājošu simbolu. To velk uz maizes klaipiem pirms ielaišanas krāsnī, vakarā ierušinot pelnos ar to apzīmēja uguni, lai tā neizdzistu, bet saglabātu dzīvības enerģiju (tāpēc bieži saukts par ugunskrustu).

Vēl daudzus gadsimtus pirms krusts kļuva par kristiešu zīmi, tas kā simbols jau bija plaši izmantots senajās civilizācijās, tādēļ nevienai reliģijai to nevajadzētu uzsvērt kā tikai baznīcai piederošu. Tālā senatnē tika uzskatīts, ka tas attēlo divus koka gabalus, ko berzējot vienu pret otru var iegūt uguni.

Krustu mēs atrodam visur – uz Lieldienu salas statujām, senajā Ēģiptē, Vidusāzijā, iecirstu klintīs, pirmskristietības Skandināvijā. Gandrīz visur Krustu uzskata par gaismas un uguns simbolu. Pirmie civilizētie cilvēki, kas plaši izmantoja krustu bija senie ēģiptieši. Senēģiptiešu krusts apzīmēja Ozīrisa un Izīdas vienību, tas bija dabas pirmsākuma simbols, tāpēc to sauca par Dzīvības atslēgu.

Krusts simbolizē, ka pasaule sastāv no četriem elementiem – ūdens, uguns, gaisa, zemes.

Antropozofijā uzskata, ka krusta zīme simbolizē cilvēka uzbūvi – horizontāle ir vecāku dotais fiziskais ķermenis, bet vertikāle no aizmūžiem nākušais garīgi dvēseliskais elements.

Krusts simbolizē duālismu – vīrišķo un sievišķo pirmsākumu, gaismu un tumsu, karstumu un aukstumu, augšējo un apakšējo.

Kristietībā krustam ir divējāda nozīme.

Pirmkārt tas ir krustā sišanas simbols. Krustā sišana no seniem laikiem kalpoja kā nežēlīgākais un apkaunojošākais nāvessods… taču Dieva dēls, kuru sita krustā, padarīja krustu par godības, glābšanas un mūžīgās dzīves simbolu.

Otrkārt, tas ir ciešanu, pacietības, mirstīgās dzīves sloga simbols.

Daudzas tautas aplūko krustu kā ekvinokcijas un saulgriežu simbolu, balstoties uz pārliecību, ka noteiktos gadalaikos saule simboliski veido četrus galvenos virzienus.

Ļoti augstu Krustu vērtē ķīnieši un japāņi,  hieroglifs skaitlim 10 ir Krusts. Mandalās debesis tiek attēlotas krusta formā.

Krievijā ir zināmi tā sauktie hipotēku krusti, ko lika par godu nozīmīgiem notikumiem, kā arī novietoja pie pilskalnu galvenās ieejas, lai pasargātu no ienaidniekiem, ciešanām un nepatikšanām. Tveras muzejā saglabājies 500 kg. smags akmens krusts no aptuveni 1183. gada par godu upes gultnes padziļināšanai. Citi krusti tika novietoti tirdzniecības maršrutu sākumā un beigās.

Slīpais krusts, saukts arī par ,,dzīvības vēju” simbolizē kustību, dinamiku, starpstadiju starp veco un jauno. Tā ir laicīgās telpas šīs saules zīme. Viss dievišķais šeit izpaužas kā dzīvība iespējā būt, plaukt, attīstīties. Slīpais krusts veidojas arī no saules lēktu un rietu galējiem stāvokļiem ziemas un vasaras saulgriežos.

Matemātikā X ir reizināšanas zīme, X kā kaut kas nezināms, arī kā romiešu skaitlis 10. Bioloģijā sievišķās hromosomas ir X formā.

Viduslaikos, kad lielākā daļa cilvēku bija analfabēti, viņi paraksta vietā uzlika krustu.

Okultajā filozofijā slīpā krusta zīme norāda uz cilvēka ceļu pie Dieva – vienotības sasniegšanu. Lai dotos uz augstāku garīgo līmeni, mums jāpārvar daudzi trūkumi, kas rada šķēršļus ceļā uz Gaismu. Slīpais krusts norāda, ka ir iespējams šķērsot ,,šauros vārtus”, kas kosmiskajā krustā ir apzīmēts ar krustpunktu. Tas ir garīgā un materiālā krustpunkts.

Slīpais krusts simbolizē ,,kas augšā, tas apakšā”, jo pagriežot to nekas nemainās. Vēl simbolizē personu, kas stāv uz Zemes un joprojām saistīta ar zemes dzīves kaislībām, bet rokas jau izstieptas uz Debesīm… vārti uz Dievu kļūst šaurāki, līdz kļūst par vertikāli, vērstu uz augšu.

Rotācija ir Kosmiskās enerģijas pamatā. Krustu iegriežot veidojas Ugunskrusts – Pērkona krusts – Svastika, kas ir viena no izplatītākajām krusta zīmēm.  Tas simbolizē Dieva iemiesošanos pasaulē. Zīme sākas no centra un izplatās uz visām četrām debespusēm. Kustība no centra rāda enerģijas izkliedi un uzkrāšanos telpā, savukārt šīs kustības pretējais virziens rāda enerģijas izlādi un atgriešanos centrā.

Svastikas kustība pa saulei simbolizē vīrišķo enerģiju, bet pret sauli sievišķo enerģiju. Senajos Indijas rakstos pastāv sieviešu un vīriešu Svastika.

Svēts, godājams simbols. Tulkojumā no indoeiropiešu valodas svastika nozīmē – laime, laba vēlējums, bet no sanskrita – saules putns. Zīme enerģētiskidarbojas uz cilvēka zemapziņu, stimulē tiekšanos uz pilnību, attīstību. Svastika simbolizē četru elementu – dvēseles, sirdsapziņas, miesas, gara harmonisku apvienojumu, un tikai tas, kurš sasniegs dvēseles harmoniju, apvienojot sevī šos četrus svastikas elementus, spēs izrauties no Sansāras rata, jeb pārdzimšanas un pacelties augstākā līmenī.

Kā kustības simbols Svastika reizēm tiek attēlota ar cilvēka kājām galos. Skandināvijā šī zīme tika nosaukta par Tora āmuru, jo tai ir noslēpumaina elektromagnētiska saite ar Jupiteru. Thora ierocis bija Svastika. Eiropas mistiķi un Brīvmūrnieki to nosauca par Hermētisko krustu. Indijā Svastika simbolizē Sauli, laimi.

Šī zīme vienlaikus ir pasaules radīšanas simbols, alķīmiska, kosmogoniska, antropoloģiska, maģiska atslēga septiņiem Kosmosa noslēpumiem.

Ezoteriskajā filozofijā Svastika ir vismistiskākā un senākā diagramma. Budistiem, mongoļiem, ķīniešiem Svastika ezoteriskā lietošanā nozīmēja ,,desmit tūkstošus patiesību”, kas piederēja Visuma pirmavota noslēpumiem. Svastikas zīmi novietoja uz mirušo krūtīm, dažiem dzīvajiem to iespieda ar ugunīgu zīmogu uz ķermeņa pretī sirdij.

Svastiku izmanto Amerikas indiāņi veicot dziedniecības rituālus.

Tumsas spēki vienmēr ir centušies pazemināt, noniecināt šo augsto senās cilvēces simbolu. Daudzi saista Svastiku ar mūsdienu vēstures tumšākajām lappusēm. Tā nebija nejaušība, ka Hitlers pārņēma seno Svastikas simbolu un pasludināja kā āriešu emblēmu. Fašisma nežēlība un naids bija sātana patiesais izaicinājums Dievišķajiem Gaismas spēkiem. Kopš tā laika ļaudis ir novērsušies no Svastikas zīmes. Tumsas spēki joprojām izsmalcināti cenšas pazemot un izkropļot seno zīmju patieso simboliku, taču tas nav iespējams, jo Svastika ir mūžīgs Dievišķās Gudrības un mūžīgās radošās kustības simbols. Tas ir pastāvīgā kustībā un rotācijā tāpat kā neredzamie Kosmiskie spēki.

Avots – http://atlanteangardens.blogspot.com

1874. gada izrakumos, ko veica Trojā, Heinrihs Šlīmans atrada daudz priekšmetu uz kuriem bija Svastika. Budismā tā simbolizē Budas kosmisko varenību.

Krievu pareizticīgo kopiena Svastiku nosauca par rotējošo krustu, tā nozīmē Dieva klātbūtni. Svastika redzama uz Visvarenās Kristus ikonas Sv. Sofijas katedrālē Novgorodā. Šo simbolu Krievijā lietoja no seniem laikiem – apģērbu rotāšanai, mājsaimniecības priekšmetos, ieročos, reliģiskos attēlos. Līdz pat 20 gadsimta sākumam Svastika tika uzskatīta par galveno simbolu krievu tautas tērpos.

Krievijā tā bija uz armijas formastērpu uzšuvēm  līdz 1923. gadam, kad Trockis to nomainīja pret sarkano zvaigzni. Arī uz 500, 10 000, 100 000 rubļu naudas zīmēm Svastikas simbols bija līdz 1923. gadam. Vienīgās valstis, kur Svastika šodien ir aizliegta ar likumu un krimināli sodāma – Krievija, Vācija.

Amerikā līdz 1939. gadam Svastika bija uz Karlsberg alus bundžiņām, uz lidmašīnām, pat cepumi cepti šīs zīmes formā.

Vēl jāpiemin tā sauktais Tau krusts, kas veidots burta T formā. Senajiem jūdiem tas bija Mesijas simbols, glābšana un mūžīgā dzīve. Tradicionāli Tau krusts tiek identificēts ar krustu, ko Mozus uzcēla tuksnesī. Skandināvu mitoloģijā tas tika uzskatīts par Pērkona dieva Thora āmuru, ko Dievs izmantoja pasaules radīšanā. Kristieši to vēlāk sāka saukt par svētā Antonija krustu.


Dažas rotas ar krustiem no zimjuspeks.lv internetveikala:

Piegāde pa pastu Latvijas teritorijā bez maksas.