Zalktis
Senie ļaudis misiņausis uzskatīja par svētības nesējiem un saules sargātājiem, kam pieejama visa gudrība. Īpaša saistība viedajam zalktim ar papardes ziedu, jo būdams starpnieks starp šo sauli un to sauli, viņš ir lielā dārguma sargātājs.
Zalkša zīme pieskaitāma Māras zīmju grupai. Zīmes nosaukums nāk no mitoloģizētiem
aizvēstures laikiem, kad līdzās sievišķajai dievei Čūskai visdrīzāk eksistējis arī vīriešu kārtas Zalktis. Kā dzīvības un atjaunotnes zīme tas simbolizē seksuālās enerģijas pulsāciju, tās aktivitātes un pasivitātes stāvokļu ciklisku maiņu. Zalkša zīme pēc formas uztverama arī kā divas savstarpēji saistītas spirāles, kas vijas līdztekus un viena otrā. Tas sasaucas ar DNS dubultspirāli kā iedzimtības koda simbolu. Šajā zīmē laiks riņķo un pārveidojas no viena stāvokļa citā, kur katra nākamā stāvokļa aizsākums saskatāms iepriekšējā stāvokļa dzīlēs. Tā tiek demonstrēta nepārtraukta cēloņu un seku virkne, kam pakļautas māriskās (materiālās) un dievišķās (garīgās) pasaules savstarpējās attiecības. Zalktim ir noslēpumains sakars ar uguni, ar Pērkonu, ar Laimu. Gudrības, asa prāta, zintniecības, jaunas informācijas piesaistes simbols. Arī dzīvības enerģijas un atjaunotnes simbols. Tradicionālajā kultūrā čūska simbolizē laimi, labklājību, viedumu.
Krusta zalkša zīme ir laipa starp notikumu galējībām, vīrišķā un sievišķā sadarbība, dzīvības spēku sargs.
Daži ticējumi par zalkti –
- Ja zalkti nost, – saule raud deviņas dienas;
- Kas zalkšus sit, tas izdzen svētību no mājām;
- Čūska saka:,, Cilvēki brīnās par čūskas nomesto ādu, bet, ja tie paši savu ādu novilktu redzētu, tad gan būtu patiesi ko brīnīties.”
