Pārdomas par zemes dzīvi

Cilvēks kā vēja dzīts mākonis, skudra, kā bite, kā smilšu grauds… Ir vējaina rudens diena. Vējš dzenā mākoņus, veidojot mākoņu jūru, kura plūst un viļņojas. Prātā nāk fragments no sena bērnības pantiņa – balti mākonīši klusi, klusi aizsteidzas uz rīta pusi… Mākonīši esam mēs paši, kuri steidzas no dienas naktī, no nakts dienā, no dzīves […]

Lasīt tālāk