Paparde – saulgriežu simbols
Klāt garākā diena, īsākā nakts. Aktīvas enerģijas, maģijas un ziedēšanas laiks. Īss, brīnumu pilns laiks, ko gaidām visu gadu.
Uzlec trīs saules – rudzu, miežu, trešā tīra sudrabiņa, tas ir trīskāršs enerģijas lādiņš, saules spēka kulminācija.
Es redzēju Jāņu nakti
LD 33 207 – 1
Trīs saulītes uzlecam:
Viena rudzu, otra miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.
Līgo naktī uzzied noslēpumainais Papardes zieds.
Zieds, kas reāli nezied, bet pēc mītiskajiem priekšstatiem tomēr zied.
Visi ziedi noziedēja,
LD 32 415
Papardīte neziedēja;
Tā ziedēja Jāņu nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
Papardes ziedā iemiesojas Saules sūtītā debesu uguns, kas cilvēkam parādās iztālēm spīdot un vizot, gluži kā malduguns. Ar šo ziedu saistīta ne tikai Saule, bet arī dieviete Māra, dainās papardi sauc par Māras papardi. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā ietverts dzīvības, nāves un atdzimšanas noslēpums. Paparde simbolizē brīnumainu, neredzamu, bet sajūtamu enerģiju.
Daudz ļaužu dodas meklēt teiksmaino papardes ziedu. Un, ja arī šis zieds netiek atrasts, katram sirdī paliek pārdzīvojums, atmiņas.
Latviešu folkloras krājumos saglabājušies daži ieteikumi kā veikt mistisko ceļojumu un atrast ziedu.
Tieši pusnaktī jāiet mežā, kur aug papardes. Zem papardes krūma jāpaklāj mutautiņš un cieši skatoties uz to, jāgaida kad birs sudraba ziediņi. Ziediņi nemanāmi nobirs uz nēzdodziņa, kurš jāaizsien un jāglabā. Visapkārt kauks dažādi zvēri un šņāks čūskas, taču nedrīkst baidīties. /LFK 466,18/
Kurš atrod papardes ziedu, tas iegūst bagātību, laimi, iespēju izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. Pastāv uzskats, ka šo ziedu atrast kavē tumsas spēki, ļaunie gari.
Paparde pieder pie planētas senākajiem augiem, kas uz Zemes parādījusies pirms 350 miljoniem gadu. Visi paparžu sugas augi ir maģiska spēka pilni, tāpēc tiek dēvēti par raganu augiem.
Tā ir viena no retajām augu sugām, kas vairojas bez ziediem un neveido sēklas, bet izplata sporas radot ap sevi neparastu, mīklainu auru. Plūksnainās lapas, kas dalās arvien smalkākās lapiņās, it kā tiecas kosmosā.
Augs sasaista redzamo un neredzamo pasauli, veidojot portālu, kurš īpašos mirkļos atveras.
Jāņu nakts mistēriju simbolizē Jāņa zīme. Jānis – Dieva dēls, dainās saukts arī par pašu Dieviņu, uzsverot saulgriežu laikā jūtamo Dieva klātbūtni.
Tas ir debesu un zemes, vīrišķās un sievišķās enerģijas vienotības, sadarbības, apvienojuma simbols. Arī vitalitātes, auglības un seksuālās saplūšanas simbols.
Saules meita mazgājās
LD 33 974
Straujupītes līkumā,
Dieva dēls lūkojās
Zelta kārklu krūmiņā.
Vienkāršākajā variantā zīme ir viena vai divas vertikālas līnijas, ko papildina trīs aplīši – trīs saulītes. Trīs saulītes simbolizē Jāņu dienu, ko nosaka pēc saules. Zīmē ietverts pāra princips – divi stabi debesu kalnā, kur divi stabi ir kā vārti laikā. Vārti, kas atrodas gada vidū starp saules gaismas augšupejošu ceļu un saules gaismas lejupejošu ceļu. Tā ir kā robeža, kā tumsas bezdibenis, tukšums, kurā gaisma pazūd un var aiziet bojā. Dabā tas ir Jāņu nakts tumsas laiks, kurā jāiet meklēt pazudusī gaisma. Cilvēki dedzinot ugunskurus līdz pirmajai rīta gaismai simboliski palīdz gaismas kustībai nepārtrūkt.