Ziemassvētku vēstījums

Kosmiskās Zelta dzirnas maļ dienu un nakti, pārvarot laika un telpas mistēriju. Laiks ir mūžīgs.

Ik gadu ļaudis piedzīvo maģisko Saules gaismas un enerģiju pārveidi – gan kāpumu, gan kritumu, pat apstāšanos uz brīdi.

Tuvojas Ziemassvētki.

Tas ir nodzīvotā gada atskaites punkts. Kāds tas ir bijis? Noteikti katram savādāks, bet lielās pārmaiņas pasaulē skārušas katru no mums. Ir pienākuši laiki, kas vairāk nekā jebkad prasa no mums piesardzību, apdomību, sīkstumu un gaišas domas.

Gaišas domas, Gaismas brīnums gada vistumšākajā laikā varbūt ir svarīgākais ko piedzīvot. Ziemassvētku notikumam ir svarīgs vēstījums – tiek gaidīta gaismas atgriešanās. Jebkurā gadījumā, vai mēs tos gaidām, vai nē, gaisma atgriezīsies.

Pūtiet guni, lauziet skalus,

Lūdziet Dievu istabā:

Dieviņš stāv aiz vārtiem

Nosvīdušu kumeliņu.

Nosvīdušais kumeliņš simbolizē kustību, laika plūdumu materializētā formā, jo gada garumā paveikts garš ceļš, patērēts daudz spēka. Dieviņš, kas ir gaisma, jau stāv aiz vārtiem, lai pavēstītu labo ziņu – svētki ir pavisam tuvu.

Ziemassvētki sabraukuši

Rakstītām kamanām.

Tekat, bērni, saņemat

Basajām kājiņām!

Mūsu dainu filozofija ir brīnišķīga, jo runā līdzībās. Kamanas simbolizē kustību, dinamiku, pārmaiņas un atmodu no ziemas sastinguma. Tās ir rotātas, izrakstītas ar zīmēm, kur svarīgākā ir Akas zīme ar Sauli centrā. Savukārt bērni simbolizē ilgi gaidīto prieku par lielo notikumu,  jauno laiku.

Tomēr, zīmīgi, ka Ziemassvētki tiek saistīti ar mūžīgo gaismas un tumsas cīņu, ar cerību.

Dainas stāsta, ka pašā svētku vakarā pele dodas pazemē zagt zirņus. Kāpēc zagt? Mītiski maģiskajā pasaules uztverē tā tiek pielīdzināta radīšanai.

Sarežģītāk ir ar labuma reālu nolaupīšanu, ko veic dažādi tumsas gari, visbiežāk Pūķis. Tas vairs nav rituāls, bet īsta labuma noņemšana, pret kuru maģiskiem līdzekļiem jācenšas aizsargāties velkot lietuvēna krustus.

Pele ir starpniece starp šo un viņu sauli, saistīta ar dzīvības un nāves mītiski maģisko aspektu, ar pirmatnējām stihijām – uguni un ūdeni. Viņa dodas bīstamā ceļojumā, lai pārnestu vēsti par pasaules pārdzimšanu. Uzdevums ir grūts un pelei jāiztur dažādi pārbaudījumi, grūtības, taču viņa atgriežas sveika un vesela, kā arī atnes cilvēkiem un, protams arī sev zirņus, pupas, cūkas smeceri (= dzīvības un atjaunotnes barība).

Pele gāja zirņu zagt, kaladū!

Ziemassvētku vakarā; kaladū, kaladū!

Piezagusi zirņu cibu, kaladū!

Ēd par visu svētku dienu, kaladū!

Zirņi, tāpat kā pārējais Ziemassvētku ēdienu klāsts simbolizē Saules un cilvēku spēku aktivizēšanos un atdzimšanu.

Šai laikā pasaule un katrs no mums tiek pārradīts gaismas virzienā. Pārradīšana vienmēr ir izaicinājumu pilna. Dievības atnes debess uguns enerģiju, bet cilvēkiem jāiededz, jāiekur uguns savā telpā,  tādēļ svarīgi apzināties un nepalaist garām šo brīdi, lai uzņemtu daļu maģiskās gaismas un dzīvības enerģijas.

Dedziniet gaišu guni,

Laidiet Dievu istabā:

Dieviņš brauca pa kalniņu

Sudrabotu mētelīti.

Braukšana pār kalnu simbolizē divus lielus notikumus – gaismas piedzimšanu un tumsas robežas pārvarēšanu.

Katra paaudze mūžīgajā saules ritējumā atkal no jauna atklāj pasauli, sen zināmo, bet aizmirsto. Tautas spēks ir tradīcijās un rituālos. Mūsu uzdevums ir saglabāt pārliecību par saviem spēkiem un ticību gaismai.