Tumsa atkāpsies un gaismas kļūs aizvien vairāk
Tieši izjūtas, noskaņojums ir svarīgākais ikvienos svētkos, bet it īpaši Ziemassvētkos. Tā ir nepieciešamība pēc miera, mīlestības, siltuma un prieka.
Šogad svētku gaidīšanas laiks nav vienkāršs, tumsa šķiet vēl dziļāka, brīžiem raizes, neziņa un bailes liedz saglabāt iekšējo mieru. Jau otro gadu piedzīvojam klusinātus Ziemassvētkus, joprojām notiek cīņa par gaismu, katra sirdī mīt cerība. Cerība, ka no tumsas, no ne kurienes, no veļiem tiks izvesta Saules meita – jauna gaisma nākamajam gadam. Dainās teikts – ,,Saule deva savu meitu, no veļiem šai zemēi.’’
Kas īsti ir Ziemassvētki?
Protams laika cikla maiņa un gaismas atdzimšana, jaunas cerības, jo esam pārejas mirklī, laika vidū starp to, kas bijām un starp to, kas kļūsim, jauna likteņa loka sākumā.
Zīmīga ir daina par peli, kura Ziemassvētku vakarā dodas briesmu pilnā ceļojumā uz pazemi zirņus zagt. Zirņi simbolizē saules, arī dzīvības spēku aktivizēšanos un atdzimšanu, bet pele saistīta ar dzīvības un nāves saskari mītiski maģiskajā aspektā.
Pele dodas uz graudu apcirkni, un, lai netiktu pieķerta iebēg alā /veļu valsts/. Lai nenomirtu badā, viņa ēd dzīvībai bīstamu barību, lai nenosaltu, sakur uguni /dzīvības uzturēšanas substance/, lai nesadegtu, apsprauž sev adatas. Pārvarot dažādas grūtības, riskējot ar dzīvību pele no tumsas pasaules atnes ne tikai zirņus, bet arī atdzimstošās gaismas sudrabu. Šajos tekstos tiek attēloti pasaules /līdz ar peli kā atdzimšanas veicinātāju/ atdzimšanas ceļa posmi.
Savukārt sena teika stāsta, ka reiz, tuvojoties Ziemassvētkiem, ļaužu sirdis pildīja bailes, ka saule varētu neatgriezties. Tika veikti rituāli, lietas sveces, veidotas maskas un puzuri no salmiem. Tika meklēts simbols, kas dotu cerību, ticību, žēlsirdību. Tam vajadzēja būt augstam kā cerība, lielam kā mīlestība, saldam kā žēlsirdība, par šādu simbolu kļuva egle. Kopš pastāv baltu cilts, egle ir svēts koks. Katrā dzinumā skujas sakārtojušās Laimas rakstā, katra zara galā veidojas krusta zīme.
Egle figurē arī kā kosmiskais koks, mikrokosmosa centrs, pa kuru notiek kustība vai nu virzienā uz augšu /galotne/, vai virzienā uz leju /pazeme/, bet zaļā krāsa simbolizē dzīvības enerģiju.
Egles klātbūtnē raisās pārdomas un atmiņas, koks ir pilns vitāla spēka un atdzimšanas enerģijas.
Egles rotāšana ar svecēm, āboliem un salmu dekoriem ir saules slavināšana un atgādinājums, ka gaisma un siltums atgriezīsies.
Mēs ticam, ka tumsa atkāpsies un gaismas kļūs aizvien vairāk, tādēļ cepsim pīrāgus un piparkūkas, lai pietiek mīlestības, ēdīsim zirņus un pupas, lai nav jāraud, bietes, burkānus un kāpostus, lai turētos spēks un veselība.
Padomi
- Greznojiet eglīti ar āboliem, riekstiem, piparkūkām, konfektēm, un jūsu mājās vienmēr būs pietiekami daudz pārtikas.
- Lai piesaistītu naudu, pakariniet egles zaros monētas, naudas banknotes kā bagātības simbolus.
- Lai kliedētu un dzēstu negatīvo enerģiju, ar degošu kadiķa zariņu, vai no attīrošiem augiem pagatavotu kvēpināmo kociņu izstaigā un izkūpina visas telpas.
- Svētku noskaņu un mājīgumu palīdz veidot sveces, bet vislabāk izmantot vaska sveces, jo tām degot attīrās gaiss, telpā izplatās vaskā esošā ēteriskā eļļa, kam ir dziedinošs efekts.
- Galdam klāj baltu galdautu un liek baltus traukus, balts simbolizē svinīgumu, gaismu un tīrību.
- Lai piesaistītu spēku, dzīvības enerģiju un labklājību uz galda noteikti jāliek trīs lietas – maize, uguns un sāls.
- Klājot galdu zem pieciem šķīvjiem liek maizi, atslēgas, gredzenu, naudu, ķiploku. Neredzot, kas slēpjas zem šķīvjiem, katram jāizvēlas viens šķīvis. Tas, kurš atrod maizi, būs pārticis, ja atrod atslēgas, būs saimnieks kādam īpašumam, gredzena atradējs apprecēsies vai sastaps jaunu mīlestību, ja atrasta nauda kļūs bagātāks, bet, ja ķiploku būs stipra veselība.
- Saulgriežos tumsas spēki maldina un kavē, tādēļ uz durvīm ar krītu uzvelciet Ausekļa zīmi – tas norāda uz gaismas uzvaru pār tumsu, mūžīgo saikni starp cilvēku un Dievu, sargā no ļaunām domām, darbojas kā aizsargbarjera.
