Lielā diena
Pavasara gaiss ir nedaudz dzestrs, bet dzīvības pilns, un mēs pamazām izlienam no ziemas čaulas saulītē.
Pamazām mostas visa dzīvā radība, pasaulei uzsmaida baltās pūpolu aitiņas, briestošie pumpuri, priecīgi klaigādami atgriežas gājputni un gribas aizņemties dzīvesprieku no katra zāles stiebra, kurš spraucas cauri pērnajiem rugājiem.
Klāt Lielā diena, kad diena garāka par nakti un saule atguvusi savu spīdumu. Lieldienu rītā uzlec īpaša sarkana saule
Lieldienu rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.
Dievietes Māras – Māršiņas villainei sarkanas bārkstis, tātad aktivizējas dzīvības enerģija. Tas, kurš šajā rītā redz saulīti uzlecam piesaista sev laimi un veselību, jo tā ir tik ļoti nepieciešama katram no mums.
Lec saulīte, rītā agri,
Noej vēlu vakarā,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama.
Ūdens šajā laikā ir īpaši jaudīgs, tādēļ vēlams mazgāties pret sauli tekošā ūdenī. Pastāv sena patiesība, ka no austrumiem, līdz ar sauli nāk jauna diena, veselība un spēks, bet uz vakariem jeb rietumiem – uz viņpasauli – tiek nosūtītas slimības un visas traucējošās lietas. Ūdens vienmēr piedalās pārveides rituālos simbolizējot gan nomiršanu, gan pārdzimšanu.
Galvenais svētku simbols protams ir ola, tā simbolizē jaunu dzīvību. Lai piesaistītu svētību, saticību un saliedētu ģimeni, svētku rītā mājas tēvam jāsadala ola tik gabaliņos, cik saimē ļaužu, lai tiktu katram. Atcerieties, pirmā ola jāapēd bez sāls.
Vēlams izvārīt un nokrāsot tik daudz olu, lai pietiktu dāvināšanai, olu kaujām un zīlēšanai. Visjautrākais Lieldienu pasākums ir olu kaujas un olu ripināšana. Šīs rotaļas sekmē saules kustību debesu jumā, dod miesas un gara spirgtumu, prieku.
Galvenais cienasts ir olas, olu ēdieni, piena un graudaugu produkti. Rituāla ēdiens ir pantāgs, ko senatnē gatavoja pieguļnieki brīvā dabā virs ugunskura. Tā ir omlete, kas noteikti garšos lieliski, ja to gatavos visa saime kopā. Pannā nedaudz apcep speķi, sakuļ olas, pievieno garšvielas un zaļumus. Pievienojot garšvielas, katram mājiniekam skaļi jāizsaka savi vēlējumi, šādi tiks akcentēts tas, kas pietrūcis iepriekšējā gadā. Piemēram – ķiploka daiviņa aizbiedēs slimības, pipari piedos dzīvei asumu, šķipsniņa cukura padarīs dzīvi saldāku, sāls stabilizēs mājas dzīvi, zaļumi uzmundrinās un vairos optimismu.
Svarīgi labi izšūpoties. Kā radusies šī tradīcija?
Lieldienās saule it kā šūpojas debesu jumā – trīs reizes uz vienu, trīs reizes uz otru pusi, tādēļ pieņemts taisīt šūpoles un šūpoties. Arī svētkus svin trīs dienas, kas simbolizē laika ciklu tā dinamiskajā aspektā.
Šūpošanās ir darbība, kas palīdz cilvēkam iešūpoties, lai veiktos iecerētie darbi, kā arī kaut uz brīdi atrautos no zemes un sajustu lidojuma brīvību. Šūpolēm noteikti jāļauj apstāties lēni, līgani, lai saglabātu līdzsvarotu enerģiju.
Lasiet arī par olu krāsošanu un dekorēšanu ar zīmēm šajā rakstā: Ar kurām latvju zīmēm rotāt Lieldienu olas?
