Pīlādzis – ģimenes miera un laimes simbols
Vēlā rudenī, kad citu koku rota jau nobirusi, pīlādža kuplajos zaros par prieku putniem un cilvēkiem vēl ilgi kvēlo sarkanu ogu ķekari.
Kopš sendienām latviešiem pīlādzis bijis svēts koks, tas stādīts pie katras mājas. Līdz pat mūsdienām saglabājušās tradīcijas ar pīlādža zariem rotāt telpas un durvis gadskārtu svētkos, kad laika lūkas ir atvērtas un paralēlo pasauļu slāņi cits ar citu saskaras.
Kāda ir pīlādža enerģija?
Pīlādzis ir enerģiju dodošs un tīrošs koks, visnotaļ ar plus zīmi. Tā enerģija ir nemierīga, kustīga, gluži kā antena starp mums un dievišķo. Nepiedod ļaunumu, tāpēc daudzi atrodoties zem pīlādža, izjūt diskomfortu, kas liecina par enerģētisko piesārņojumu. Pīlādzim piemīt maģisks, īpašumu un saimniekus aizsargājošs spēks. Tas mēdz atmodināt seksualitāti, it īpaši sievietēm un sajust to slēptās spējas. Koks mostas ap desmitiem no rīta, visaktīvākais dienas vidū. Ar pīlādzi jākontaktējas godīgos nolūkos, citādi tā spēks var vērsties pret pašu darītāju.
Kāda skandināvu leģenda stāsta par karavīra sievu, pie kuras kājām mirst viņas smagi ievainotais vīrs. Ienaidnieki gatavojas izrēķināties arī ar viņu. Lai izbēgtu no apkaunojuma, sieviete ar saktas aso adatu sadur sev krūtis un noasiņo līdzās mīļotajam. Nākamajā dienā tajā vietā izaug pīlādzis, kura augļi ir sarkani kā drosmīgās un uzticamās sievietes asinis. Tie atgādina, ka vienīgais spēks, kas spēj stāties pretī ļaunumam un vardarbībai, ir pašaizliedzīga mīlestība, pār ko nav varas pat nāvei.
Botāniskais apraksts
Pīlādžiem ir desmitiem dažādu šķirņu un tie ir mūsu platuma grādos plaši izplatīti.
Latvijā savvaļā sastopamas piecas pīlādžu sugas, no kurām zināmākais ir parastais pīlādzis. Zviedrijas pīlādzis Latvijā ir ievests, labi adaptējies un pārgājis savvaļā. Pie mums aug arī Moldāvijas pīlādzis, Somijas pīlādzis.
Parastais pīlādzis jeb sērmūkslis ir rožu dzimtas vasarā zaļojošs neliels (20m) lapu koks. Miza gluda, pelēka, lapas iegarenas, ziedi balti un smaržīgi, bet ne visai patīkamu aromātu, auglis oranži sārts, ieapaļš. Zied maijā, jūnija sākumā. Ogām sūra garša, lai gan ir šķirnes, kas mazāk rūgtas, pat saldenas. Arī aronija, saukta par melno pīlādzi, pieskaitāma pie pīlādžu sugas.
Pīlādzis ļoti bieži sastopams dažādos meža tipos pamežā, mežmalās, krastu nogāzēs, laukmalās, ceļmalās. Atsevišķas koku sugas audzē apstādījumos, jo tās labi panes pilsētas apstākļus.
Pīlādzis rituālos
Rituālos visbiežāk izmantojamais koks, sevišķi ieteicams sievietēm labākajos gados, jo gan šī koka enerģētika, gan ogu rūgtums vairo sievišķo spēku. Pīlādzis ir svēts koks, ogām galā ir krustiņš. Ogas var savērt uz diega un valkāt kā krelles pret ļaunu aci, skauģiem, nelabvēļiem.
Ļaunu garu aizdzīšanai visvairāk izmanto pīlādžu zarus, turklāt tie no meža jāvelk mājā turot pie galotnes – tā vilktam pīlādzim nenāk līdzi ne raganas, ne zagļi. Zari derīgi pret visādu ļaunumu, un, kad tie jau nokaltuši, tad nobraukā lapas uz rezgaļa pusi, turot zaru pie galotnes, vēlāk salauž deviņos gabalos un paliek zem gultas matrača. Kas guļ uz šādiem pīlādžu zariem, ir pasargāts no visām ļaunām likstām. Arī ģimenes savstarpējo nesaskaņu izlīdzināšanā un pāra vienošanā pīlādzis ir labs palīgs.
Ja pīlādzis aug pie mājas, tad mājā neiesper zibens. Lai augtu laba labība, Jāņu vakarā tīrumus izpušķo ar pīlādža zariem, bet pie ēku durvīm liek pīlādžu nūjas un krustiņus, lai istabā, kūtī vai klētī nevarētu iekļūt velni, raganas, burvji, skauģi, zagļi.
Savās mājās vēlamies justies labi, droši un mierīgi. Lai tā būtu, vajag ne tikai uzturēt kārtību, bet rūpēties arī par labu enerģiju tajā, attīrīt un aizsargāt. Der izmantot pīlādža zariņus telpu vētīšanā un kvēpināšanā. Arī radībās, kristībās, kāzās un bērēs neiztiek bez pīlādža klātbūtnes. Mājās labi noder krustiņš no pīlādža zariem. Ņem divus zariņus pirksta resnumā, nemizo, bet vidusdaļā iegrebj gropītes, lai abus varētu salikt krusta formā. Sastiprina aptinot ar sarkanu vilnas dzīparu, kas visu savāc un kalpo arī kā aizsargs. Šādu pīlādža krustiņu var ielikt arī automašīnā – vienu noliek salonā, cimdu nodalījumā, otru bagāžniekā. Ceļinieks būs pasargāts!
Pēc pīlādžu krāsas un daudzuma var pareģot cik auksta un sniegota būs ziema. Ja ogu ķekaru daudz un tie jau jūlijā sārtojas, tad nākošais pavasaris būs mitrs. Ja ogu maz, nākamais pavasaris būs sauss.
Pīlādzis veselībai
Pīlādzis ārstnieciski ir ļoti vērtīgs, jo izmantojamas gan ogas, lapas, gan miza. Ogas ievāc sākot no augusta beigām līdz pat oktobrim. Lapas un ziedus vāc ziedēšanas laikā.
Tas ir labs vitamīnu avots, palīdz stiprināt imūnsistēmu, antibakteriāls. Satur daudz C un P vitamīna, karotīnu, sorbīnskābes, šķiedrvielas, antioksidantus. Pīlādžu ogās esošās šķiedrvielas uzlabo un atvieglo gremošanu, mazina aizcietējumus. Tautas medicīnā pīlādžu ogu sulu izmanto, lai mazinātu elpceļu iekaisumus, kakla sāpes, astmas simptomus. Jābūt uzmanīgiem ar savvaļā augušiem pīlādžiem, jo tie satur daudz parasorbīnskābes, kas var izraisīt nieru bojājumus. Taču, ogas sasaldējot, šī skābe pārvēršas par labvēlīgo sorbīnskābi. Pīlādzis attīra organismu no šļaktvielām, liekajiem sāļiem. Attīra asinis un zarnu traktu. Pīlādžu ogas palīdz arī dermatoloģisku problēmu gadījumā. Tās ir efektīvs līdzeklis pret kārpām. Pietiks, ja pārgriezīsi pīlādžogu uz pusēm un uzliksi to uz kārpas. Nostiprini ogu ar plāksteri.
Tradicionālajā medicīnā bieži ogas izmanto hemoroīdu ārstēšanai, īpaši vecāka gada gājuma vīriešiem, tās mazina prostatas risku. Jāatceras, ka ogu lietošana ierobežota tiem cilvēkiem, kuriem ir asinsvadu kaites, pastiprināta asins recēšana. Svaigu, saberztu pīlādžu mizu liek uz sāpošām vietām. Mizu novārījumu lieto pret caureju.
Pīlādzis labi zināms pirtniekiem – no tā gatavo pirtslietas, sien slotas.
Tējas piemērotas tiem, kam ir problēmas ar asinsspiedienu (pīlādzis pazemina asinsspiedienu un notur normas robežās) vai sirds spēku un ritmu.
No ogām vāra ievārījumu, želejas, reizēm izmanto, lai paspilgtinātu dažādu medījumu garšu un aromātu, gatavo pīlādžu vīnu. Vislabāk ogas novākt pēc pirmajām rudens salnām, kad augļiem rūgtums samazinājies.
Pīlādžus var gatavot – saberot pudelē un aplejot ar degvīnu. Izvilkums mazina holesterīna līmeni. Lieto pa tējkarotei ar siltu ūdeni rītos un vakaros.
Dziedniecībā izmanto arī pīlādžu mizu un pumpurus.
Pīlādžu ievārījums
Ogas attīra no ķekariem un bojātiem augļiem, tad saber katlā, aplej ar aukstu ūdeni un atstāj uz nakti, ļaujot ogām izmērcēties.
Nākamā dienā ūdeni nolej, pārlej ar verdošu ūdeni un patur 20 minūtes, lai ogām pazustu sīvā garša. Arī šo ūdeni nolej. Tad tīrā katlā ber izmērcētas, plaucētas ogas, pievieno cukuru un ūdeni un vāra, līdz ogas mīkstas. Uz 1 kg ogu nepieciešami 2 kg cukura un 0,5 l ūdens. Karstu ievārījumu pilda burkās un ziema pievieno tējai, gaļas ēdieniem vai ēd tāpat.
Pīlādža horoskops
Druīdu koku horoskops cilvēkiem dzimušiem datumos: 01.04. – 10. 04.; 04.10. – 13.10.
Ārēji pīlādzis izskatās trausls, taču iekšēji ļoti spēcīgs. Pozitīvs, piemīt laba gaume, patīk labi ģērbties, prot ātri pielāgoties jebkādiem apstākļiem, tomēr ar viņu grūti komunicēt, jo trūkst dabiskuma attiecībās. Mazliet egocentrisks, bet patstāvīgs. Mīlestībā daudz dod un daudz prasa pretī. Ja viņu māna vai liek vilties nespēs piedot.
Galvenes attēla avots – Jacek Malczewski, Public domain, via Wikimedia Commons
Nākamajā rakstā lasiet par Kadiķi…
