Mārtiņa zīme, pagrieziens pretī ziemai

Esam pagrieziena punktā uz ziemu. Mārtiņi ir vidus punkts starp rudens saulgriežiem un ziemas saulgriežiem. Mārtiņos beidzas Veļu laiks un sākas ledus laiks.

Laiks, kad dienas gaisma kļūst ar katru dienu skopāka, bet tumsa plešas plašumā, it kā rādot cik svarīga mums ir saulīte, tās gaisma un siltums.

Laiks, kad raža ir zem jumta, koku lapas nobirušas un sačokurojušās, saknes  tiecās dziļāk zemē, bet ļaudis pieklust un pārdomā padarīto, nopelnīto.

Uz lauka atstāja nedaudz nenopļautas labības, lai Jumim būtu kur ziemu pārlaist. Pēdējo ābolu atstāja ābelē, pēdējo kartupeli nenoraka kā ziedojumu Jumim, lai nākamais gads būtu auglīgs.

Šo laiku simbolizē Mārtiņa zīme, kas ir Jumja kuplojums simbolizējot auglības cikla noslēgumu. Šādu zīmi uzvilka precei, kuru veda uz tirgu , lai pārdotu izdevīgi un saņemtu labu samaksu. Arī šodien varam uzvilkt Mārtiņa zīmi maizei, medus burciņai, kartupeļu maisam utt.

Cilvēka garīgās pasaules apziņā ienāk aktīvā darbība, jo garīgā aktivitāte pieaug ziemā, nevis vasarā. Protams šodienas ātrajā ritmā vairs nav īsti laika stāstīt pasakas un minēt mīklas, taču ir iespēja mācīties un uzņemt daudz jaunas informācijas.

Saules gads tuvojas noslēgumam.

Pārdomāsim padarīto, ko vajadzētu uzlabot, sakārtot, jo Mārtiņa zīme atgādina gaismas vēstnešus, divus gaiļus jeb vārtus caur kuriem jāiziet, lai sāktos kas jauns.