Dzimta, cikliskums, Laima

Pasaule un cilvēka dzīve pastāv kustībā, cikliskumā, kas pakļaujas noteiktam ritmam. Laika ritējums dabā sasaucas ar mūsu dzīves izpratni, jo esam mūžīga dabas riņķojuma sastāvdaļa.

Tek saulīte launagā,

No launaga vakarā;

Tā tecēja mans mūžiņš

No jaunuma vecumā.

LD 27 287

Katrs cilvēks nonāk uz zemes ar viņam piešķirtu zināmu enerģijas daudzumu, zināmu dienu skaitu, zināmu sirdspukstu skaitu. Viss, kas mūs apņem ir vibrācijas. Atrodamies enerģiju okeānā un paši esam tā sastāvdaļa. Viens cikls neizbēgami ietekmē nākošo. Pagātne nosaka nākotni, no dzimtas spēka vai nespēka atkarīgs mūsu liktenis.

Dzimtas enerģija ir klāt esoša visas dzīves garumā. To var gan uzkrāt, gan iztērēt nolemjot savu dzimtu izmiršanai. Senāk cilvēku, kurš nespēja nosaukt savus radurakstus līdz septītajai paaudzei, uzskatīja par cilvēku bez dzimtas.

Katrs no mums pieder divām dzimtām – tēva un mātes. Katrai dzimtai ir savs virziens, sava programma, kas tiek tiražēta tālāk no paaudzes paaudzē. Ja vairākas paaudzes ir veikušas vienu un to pašu, dzimtā rodas ieradums, kas ir kā programma, ko grūti apiet. Tā rezultātā jaunā paaudze ienāk ar līdzīgām programmām, kuras uzdevums ir tās izmainīt vai uzlabot atbilstoši Visuma augstākajām vērtībām. Ja izdodas, tad dzimta kļūst stiprāka, dzīvotspējīgāka, bagātāka.

Neko nemainot dzimtas programmā vājinās tās enerģija, jo pat slimības tiek nodotas tālāk un iespējams pat pastiprinās. Sākumā nav slimība, bet priekšnoteikumi, kuri pastiprinās ar katru nākamo paaudzi, līdz pārvēršas slimībās. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir slimība, kas iepriekšējās paaudzēs vēl nebija, tāpēc netiek uztverta kā mantota.

Ar cieņu un mīlestību izzinot savu dzimtu labāk varam saprast sevi, savas problēmas, apzināties savu sūtību, jo daudzas šī brīža problēmas saistītas ar pagātnes notikumiem.

Laimas krusts

Kas ir liktenis?

Liktenis ir sākumpunkts, kas nosaka pamatvirzienu dzīvē. Arī apstākļu, notikumu virkne, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, taču ietekmē viņa dzīvi.

Latviskajā dzīves ziņā liktenis ir Laimas ziņā. Cilvēks vienmēr ir centies runāt ar likteņa dievību par vieglāku, labāku mūža scenāriju, jo  Laima ietver sevī atšķirīgas iespējas, dažādus likteņa pagriezienus. Daudz kas ir atkarīgs no mūsu ticības, labās gribas, apņēmības.

Ko cilvēks lūdz Laimai? Vispirms jau garu mūžu, bet, ja lemj grūtu, tad vismaz, lai tas ir īss.

Tu, Laimiņa, laidējiņa,

Tu, mūžiņa licējiņa,

Kad neliki laba mūža,

Liec man ilgi nedzīvot.

LD 1210

Vēl lūdz bagātību un skaistumu.

Liec, Laimiņ, man mūžiņu

Vieglu, vieglu, kuplu, kuplu:

Apenīša vieglumiņu,

Bērza slotas kuplumiņu.

LD 1207 – 0

Jāatzīst, ka Laima ir duāla, jo ietver gan labo, gan slikto – laimi un nelaimi. Mūžs var būt viegls un grūts, patīkams un nepatīkams. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks iegūst pieredzi caur šo duālismu un veidojas par personību. Taču Laima spēj brīdināt par iespējamām briesmām, tāpēc jāmācās saredzēt Laimas liktās zīmes un pieņemt pareizos lēmumus.

Laimiņ, mana, Nelaimīte,

Abas divas lielījās;

Svied, Laimiņ, Nelaimei

Ar akmeni mugurā.

LD 1220 – 3

Laima iemieso arī trīs laika ciklus – pagātni, tagadni, nākotni. Viņa ir aizgādne kādam noteiktam dzīves posmam. Piedzimstot Laima liek likteni, iezīmē virzienu un gādā par mūža pirmo daļu. Dzīves gaitā cilvēks iziet Laimas liktos likteņa līkločus un pārbaudījumus, bet  novakarē pārcērt dzīvības sidraba pavedienu.

Mācīsimies lasīt Laimas liktās likteņa zīmes, lai vadītu mūžu mums vēlamā gultnē.