Vasarsvētki
Vasarsvētki šogad ir 5. jūnijā, piecdesmit dienas pēc Lieldienām.
Pēc garās, tumšās ziemas viss brīnumainu smaržu un dzīvības pilns. Izsmaržo pēdējie ievziedi, reibina maijpuķītes un ceriņu kupenas, vasarai vārti vaļā.
Man no bērnības Vasarsvētki palikuši atmiņā ar vecāsmātes aicinājumu noslaucīt celiņus, sakopt māju un ienest istabā maigi zaļos bērzu zarus, pirmās pavasara puķītes. Protams tika cepti pīrāgi, kas radīja īpašu svētku gaisotni.
Šie svētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu, jauku laiku un parasti spīd saule. Gatavojoties svarīgi sakopt, sakārtot māju, pagalmu un izpušķot bērzu meijām, ievu, pīlādžu zariem, tā ienesot neatkārtojamo pavasara noskaņu.
Galvenie Vasarsvētku simboli ir bērzs un dzeguze. Mitoloģijā pastāv uzskats, ka bērzs, līdzīgi kā dzeguze, ir kādas sieviešu kārtas dievības iemiesojums, kuras pārziņā ir ar auglību saistīti jautājumi.
Dzeguze ir brīnumains un neparasts putns. Katrs to ir dzirdējis, bet retais redzējis. Tā ir ziņu nesēja, starpnieks starp šo sauli un viņsauli, jo ne velti dzeguzei tiek jautāts par gaidāmo likteni, par mūža garumu. To sauc arī par riebēju, jo ne vienmēr pavēstītās ziņas ir labvēlīgas un iepriecinošas.
Kūko, sila dzeguzīte,
LD 55283
Bērza zarā tupēdama!
Cik reizītes tu kūkosi,
Tik gadiņus nodzīvošu.
Pastāv ticējums, ka bērza zari tieši tādēļ spēj pasargāt no ļaunuma, ka uz tiem ir kūkojusi dzeguze.
Vasarsvētki saistās arī ar uguns maģiju, ar Gada uguns jēdzienu, kuras uzdevums bija maģiskā veidā piesaistīt saules gaismu un siltumu ražībai, lauku auglībai.
Uguni iededz ugunskurā vai gaisā paceltā kārtī ,,pūdelī”. Rituāls piesaista veselību, labklājību, veiksmi saimniecībā, tā ir saruna ar Augstākiem spēkiem. Svētības saņemšanai ugunij ziedo graudus, medu, alu vai avota ūdeni. Ziedojot medu atveram sevi priekam un mīlestībai. Medus ir ziedu esence, kas simbolizē labvēlību, ko cilvēks saņem no dabas, pats nepiedaloties radīšanas procesā. Jāatceras, ka iekurot rituāla ugunskuru, tajā malku vairs klāt neliek.
Ja Ūsiņos vērojama tiekšanās uz augšu, debesīm, vīrišķo, vertikālo, tad Vasarsvētkos uz leju, zemi, sievišķo, horizontālo.
Šis laiks, līdzīgi ziemas un vasaras saulgriežiem, ir piemērots zīlēšanai, kas veicama ar bērzu. Kāds būs gads?
Neskatoties nolauž bērza zariņu un pēc tā nosaka kāds gads gaidāms: ja zariņš taisns, tad dzīve gluda, ja līks, gaidāmi pavērsieni. Kādi? To rāda miza: līdzena – pozitīvas izmaiņas, bojāta, kaitēkļu saēsta vēsta, ka par savu laimi būs jāpacīnās.
Vai vēlēšanās piepildīsies?
Agrā rīta stundā, vienatnē pieej pie bērza, izdomā vēlēšanos un nolauz nelielu zariņu. Izskaiti lapiņas. Ja pāra skaitlis – vēlēšanās piepildīsies, ja nepāra – maz cerību.
Kurš ir likteņa lemtais?
Vajadzēs papardi, dadzi un vēl desmit zālītes. Saliec tās sestdienas vakarā, pirms Vasarsvētkiem, zem spilvena ar vārdiem – likteņa lemtais, nāc manā pļavā pastaigāties – un gaidi zīmīgu sapni.
Atcerēsimies, ka bērza stumbra baltums simboliski vēsta par iespēju attīrīties no sakrātā rūpju un skumju smaguma.
Par svētkiem var plaši spriest, taču svarīgi tos svinēt, tādēļ cepsim pīrāgus, vārīsim skābeņu – nātru zupu, baudīsim pavasari.
Kristīgajai baznīcai Vasarsvētki ir Svētā Gara nosūtīšanas un Baznīcas dzimšanas svētkus, ko simbolizē balts balodis, kas nolaižas pār mums no debesīm.
