Vasaras saulgrieži
Dieva dzirnas nepagurušas maļ dienu un nakti pārvarot laika un telpas mistēriju.
Un atkal esam vasaras saulgriežu laikā, kad dienas ir garas un siltas saules pielietas. Pļavās koši zied puķes un zāles, bet naktīs gluži kā maldugunis vilina un reibinoši saldi smaržo naktsvijoles, saldā mīlestība.
Šis ir laiks, kad sajūtam brīnumainu neredzamu enerģiju un ilgas pēc brīnuma. Viens no brīnumiem ir papardes zieds, kas uzzied vienīgi gada īsākajā naktī. Augs saista redzamo un neredzamo pasauli veidojot portālu, kurš atveras īpašos mirkļos.
Visi ziedi noziedēja,
Papardīte neziedēja;
Tā ziedēja Jāņu nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
Daudz ļaužu meklē šo teiksmaino ziedu, un, ja arī tas netiek atrasts, katram sirdī paliek pārdzīvojums un atmiņas. Pastāv uzskats, ka to atrast kavē tumsas spēki un ļauni gari.
Lai uzzinātu nākamā vīra vai sievas vārda pirmo burtu līgo vakarā jāiet uz mežu un pie pašas pamatnes jānogriež paparde, pēc brīža griezuma vietā parādīsies īstais burts.
Līdzīgi kā papardes zieds, jāmeklē jāņtārpiņi, ieraugot tumsā spožo gaismiņu, iedomātā vēlēšanās laimīgi piepildīsies.
Īpaša nozīme ir maģiskajam aplim – trejdeviņu ziedu vainagam, kas tā darinātāju un nēsātāju pasargā no nelaimēm, slimībām un atvaira nelabvēļus. Pinot vainagu ar nevienu nesarunājas, katru ziedu, smilgu, lapu iepin ar īpašu nodomu, ieliekot tajā gaišas domas, pozitīvas nākotnes ieceres. Vīriem vainagu darina no ozolu lapām, bet sievām un meitām vainagā liekamas liepas, bērza, pīlādža lapas, jasmīna ziedi, raspodiņš, rudzupuķes, āboliņš, pelašķis, margrietiņas, kumelītes, vībotne, dažādas smilgas.
Īpaša enerģija saulgriežu laikā ir rasai, miglai, tā ietver gaisa un ūdens sakrālo saplūšanu simbolizējot kosmiskās enerģijas pārradīšanu un dzīvības enerģiju. Rasa satur ne tikai ūdens, bet arī to augu īpašības uz kura tā sakrājas. Tā kā pa pilienam rasu savākt ir grūti, tad saullēktā pļavā jāizklāj linu palags un jāvelk pa zemi, vēlāk tas jāizgriež, lai savāktu rasu traukā. Var kaut vai ar roku pārvilkt zālei, pēc tam pār seju, rokām, bet var pliks iegulties rīta rasā.
Jāņu nakts noslēpums ietverts Jāņa zīmē, kas veidojas no dienas gaismas (debess) zīmes un nakts tumsas (lejas) zīmes, kur tieši Saules zīmes novietojums – augšā vai lejā – ir tas, kas norāda uz dienas vai nakts debesīm.
Vienkāršākais zīmes veids ir vertikāla līnija, ko papildina trīs aplīši – trīs saulītes.
Pirmā saulīte simbolizē ceļu, ko gaisma iesāk jau Ziemassvētkos, vidējā saulīte ir gaismas kulminācija – augstākais punkts debesu kalnā, bet trešā ir lejup ejošā, tā dodas uz rudeni, tumsu.
Zīmē uzsvērta ārdošo tumsas spēku atvairīšanas ideja. Tā ilustrē Jānim saderētās līgavas – Saules meitas gaidīšanu, viņas pazušanu pašā nakts melnumā un atrašanu. Zīme ir kā vārti laikā, pašā gada vidū un rāda robežu starp diviem laikiem, diviem saules kustības virzieniem, starp gaismu un tumsu.
Svarīgs ir svētku mielasts, jo katram ēdienam un dzērienam ir simboliska nozīme.
Alus sasaucas ar dzīvību, jo tiek gatavots no dzīviem graudiem, bet apaļais Jāņu siers simbolizē sauli, pārveidi, pilnību, mātišķumu, attīstību, jo siera pirmsākums ir piens, kas pārtop biezā sierā. Medus ietver dzīves saldumu, mīlestību. Maize, pīrāgi, plātsmaizes simbolizē graudos apslēpto dzīvības spēku.
Līgo! Lai top!
