Ūdens dziedniecība II daļa
Pirms šī raksta lasīšanas iesaku izlasīt primo daļu – Ūdens dziedniecība I daļa
Kopš seniem laikiem darbojušies dziednieki – atbūrēji. Viņi prata slimības aizrunāt prom un zināšanas nodeva izraudzītiem ļaudīm. Īpaši stiprie vārdi tiek turēti noslēpumā, tā ir slēpta informācija.
,,Mirstot vārdotājs jeb vārdotāja nodod slepeni savus vārdus kādam no saviem tuviniekiem, kuram tad arī pāriet pirmā vārdotāja spēks. Ja vārdus izstāsta citam, tad arī viss spēks pāriet pie tā, un pats stāstītājs vairs nevar ar saviem vārdiem dziedēt.”
LTT VI, 113
,,Tie vārdi, ar ko zīlnieki apvārdo vājības un visādas vainas, pavisam nepazūd starp tumšiem ļaudīm, jo viņiem ir tāda ticība, ka neviens tos vārdus, ko viņš no cita dabūjis, nedrīkst ņemt kapā līdz, bet uz miršanas gultas tie atstājami kādam citam. Ja nu kam, nebūtu neviena, kam tos vārdus atstāt, tad viņš ņem skalu, izsaka tos vārdus pēc kārtas, uzvelk ar ogli pie ikkatra vārda izteikšanas vienu strīpu uz skala. Kad ir nobeidzis, tad skalu iemet ugunī, lai sadeg, un nu viņš ir svabads un var mirt. ‘’
K. Šilings, 1832. g., Tirza
Simboliska pārdzimšana notiek peroties pirtī, ļaudis pēc pēršanās mēdz teikt: ,,Jūtos kā no jauna piedzimis.” Pirts atgādina par dabisko sākotni, tur cilvēks ir kails kā mātes miesās, viņu ieskauj tvaiks un siltums, maigu lapu slotiņu pieskāriens, silts ūdens. Tas viss atgādina ķermeņa sajūtas atrodoties mātes klēpī. Senajās tradīcijās pirts simbolizēja Zemes mātes klēpi, to uzskatīja par dzīvības radītāju, mūža devēju.
Īpaša enerģija ir rasai, miglai, tvaikam saulgriežu laikā, jo ietver gaisa un ūdens sakrālo saplūšanu, simbolizējot kosmiskās enerģijas pārradīšanas norisi. Vislabākā pelde ir saullēkta brīdī meža pļavas rasā; tā dāvā spēku, dzīvesprieku, veselību. Miglu un rasu bieži piesauc buramvārdos, it sevišķi rožu vārdos.
,,Tās rozes lai izput kā dūmi gaisā, kā migla un kā rīta rasa vējā.”
Dainās migla, lietus, sniegs minēti gan kā šķēršļi, kas jāpārvar dažādās situācijās, gan kā substance, kas ietver un raksturo pašu pārejas brīdi. Migla ir nezināmā simbols, pelēkā josla starp realitāti un sirealitāti.
Visi purvi vakarā
LD 2865 – 1
Miglu laida pasaulē;
Lec, saulīte, rītā agri,
Noņem miglas vainadziņu.
Rasa ir dievišķa vērtība, radošā dzīvības spēka simbols, kas ārstē, dara skaistu. Tā pielīdzināta Saules asarām, sudraba ogām, ko lasa Saules meitas.
Aiz Daugavas augsti kalni,
Tur sudraba ogas aug.
Saules meitas lasītājas
Ar sudraba kanniņām.
,,Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa dažādu izsitumu un kaišu dziedēšanai.”
LTT 11892
,,Saulainā rītā jānogulstas rasotā zālē un jāskatās, kura rasas pilīte spīd kā zelts, tad tā jāpaņem, jo viņa der par zālēm pret visām slimībām.”
LTT 25392
Tā kā pa pilienam savākt rasu ir grūti, tad saullēktā pļavā jāizklāj linu palags un jāvelk pa zāli. Vēlāk mitrajā palagā var ietīt slimnieku vai izgriezt palagu un rasu savākt traukā, vai vienkārši nomazgāties.
Smildziņ’ auga ceļmalē, Zelta rasa galiņā. Tā laimīga mātes meita, Kas tur acis nomazgāja.
LD 4261
Rasa satur ne tikai ūdens, bet arī to augu īpašības, uz kura tā sakrājas. Piemēram, raspodiņi ir pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis, spēj dziedināt acu vainas.
,,Vājas acis jāsmērē ar rasu, kas atrodas uz ratkrētēm.”
LTT 104
Tautas dziedniecībā izmanto arī krusas graudus.
,, Krusa izkausēta tiek lietota pret sāpēm.”
LFK 910
Līdzīgi, sāpju remdēšanai, sasitumu un uztūkumu mazināšanai komprešu veidā izmanto ledu. Tas sašaurina asinsvadus, samazina asins plūsmu un dziedina iekaisumu.
Īpašs ir lietus ūdens, kas sakrājies akmeņu dobumos, ko sauc par bļodakmeņiem. Šāds ūdens ādas vainu dziedēšanai un kompresēm.
,,Ja atrod tīrumā akmeni ar dobīti, kurā ir pielijis lietus, tad ar to vajag apmazgāt kārpas, un tās noies.”
LFK 26, 387
Upe, jūra vai aka ir vārti uz mītisko pasauli jeb telpa starp šo un viņu sauli. Starptelpā veic rituālas darbības, kas palīdz atbrīvoties no slimības.
Kādā teikā slimība salīdzināta ar vecām drēbēm, kuras nometot un izejot caur ūdeni tiek atgūta veselība.
,,Viens drudža slimnieks noredzējis sapnī, lai izģērbjoties pliks un izlienot caur ūdeni upei pa dibenu uz otru krastu, tad drudzis to atstāšot. Šis nu paņēmis citas drēbes, pārsviedis upes otrā krastā, izlīdis caur ūdeni un otrā pusē apģērbies. Pie atstātām drēbēm nu piegājis kāds smalks kungs un sacījis: ,,Tagad man pats labākais sējas laiks, bet zirga vairs nav, āda vien palikusi.”
Šeit iezīmējas ūdens kā maģiska telpa, kā robežšķirtne, kurā iespējams izdarīt pagriezienu uz vēlamo pusi izmainot iepriekšējo situāciju.
Padoms
Kā uzlabot dzeramo ūdeni? Saplūc dažādus ārstniecības augus – piparmētru, kumelītes, mežrozīšu ziedus un augļus, pelašķus, kliņģerītes, kreses, raudeni, tad stikla krūzē aplej ar avota ūdeni. Noliek uz pāris stundām saulē un dzer uz veselību.
Zināms, ka dzintarskābe palīdz saglabāt jaunību. Stikla krūzē ieliek neapstrādāta dzintara gabaliņus, aplej ar ūdeni, patur diennakti un dzer nesteidzoties. Dzintaru var lietot atkārtoti.
Sudrabūdeni var pagatavot, ja dzeramā ūdens traukā ieliek sudraba karoti vai sudraba monētas.
Ūdens iegūst dziednieciskas īpašības, ja virs trauka novieto veselības zīmes – Dzīvības zīmi, Mēness, Saules zīmes vai Ugunskrustu.
Kādā teikā slimība salīdzināta ar vecām drēbēm, kuras nometot un izejot caur ūdeni cilvēks atgūst veselību.
,,Viens drudža slimnieks noredzējis sapnī, lai izģērbjoties pliks un izlienot caur ūdeni upei pa dibenu uz otru krastu, tad drudzis to atstāšot. Šis nu paņēmis citas drēbes, pārsviedis upes otrā krastā, izlīdis caur ūdeni un otrā pusē apģērbies. Pie atstātām drēbēm nu piegājis kāds smalks kungs un sacījis: ,,Tagad man pats labākais sējas laiks, bet zirga vairs nav, āda vien palikusi.”
Smalkais kungs teikā ir slimības ierosinātājs
