Ozols – spēka un izturības simbols
Cildens un vieds spēka koks, stiprs vīrišķās, pozitīvās enerģijas nesējs. Latviešu tautai ozols ir tēvzemes mīlestības simbols.
Sena teika stāsta, ka laikā, kad tagadējā Latvijas teritorijā ieradās baltu cilts, tad Zemgali, Kurzemi un daļēji Vidzemi esot klājuši ozolu mūžameži. Neauglīgajos smilšu pakalnos auguši priežu sili, bet zemākajās vietās tikai ozoli. Tur, kur auga ozoli, ļaudis atrada auglīgu zemi un izplēsa līdumus, bet jauno tīrumu vidū vienmēr atstāja atsevišķus kokus skaistumam, dvēseles priekam. Ozolus atstāja māju tuvumā, kur Jāņu vainagus vīt un laiku pareģot. Pēc ozolu zaru šalkoņas zīlēja nākotni.
Spēka koks piesaista svētību, iedvesmo cīņai, palīdz sasniegt mērķus. Lūdzot ozolam palīdzību tiks piepildīts jūsu liktenis, jūs saņemsiet atbalstu mūža garumā.
No ozola saule lēca,
Ozolā norietēja;
No ozola es paņēmu,
Sava mūža padomiņu.
Ozols saistīts ar debesu dievībām Pērkonu, Dievu, Sauli. Dod spēku lielu mērķu sasniegšanai, palīdz piepildīt likteņa lemto, kā arī nodrošina aizsardzību pret ļaunajiem gariem. Svēts koks, senatnē tā pakājē atradās akmens upuraltāri, kur tika veikti ziedojumi, pareģoti un lemti likteņi, bet vasaras saulgriežos ozols simbolizē Pasaules centru, ap kuru dejo Dieva dēls Jānis kopā ar Jāņa bērniem, lai piesaistītu svētību un auglību.
Agrāk, bērnam piedzimstot, kristībās veica rituālu, ko sauca par ozola stādīšanu istabas vidū.
Stādīju ozolu istabas vidū,
LD 1518
Lapiņas purēja dancojot.
Ar šī rituāla palīdzību jaundzimušais tika iestiprināts mikrokosmosa centrā, simboliski atdalot no dabas pasaules un ievedot kultūrpasaulē. Tas tāpēc, ka līdz kristībām, baidoties no noskaušanas, jaundzimušo nesauca par bērnu vai zēnu, bet gan par kukaini, vilciņu, zivtiņu pieņemot, ka viņš vēl pieder pie dabas. Ievešana kultūrpasaulē notika pēc vārda došanas.
Šūpuli, šūpuļa līsti un pirmās pirtsslotas zēnam gatavoja no ozola.
Kāda leģenda stāsta, ka agrāk ozolu lapas bijušas gludas. Tai laikā Dievs ar Velnu noslēguši kādas derības. Velns teicis, ka derības izpildīšot, kad ozoliem būšot nobirušas lapas. Dievs nu aizliedzis ozoliem nomest lapas, kā arī noticis. Kad nu Velns redzējis, ka derības pazaudētas kļuvis ļoti dusmīgs, klupis ozolā un ņēmies plēst lapas robu robiem, tā ka tās jukušas uz visām pusēm. No tā laika ozoliem lapas ir robainas un pat ziemā nenokrīt. To Dievs atstājis par atgādinājumu, ka viņš Velnu uzvarējis.
Lai piesaistītu veiksmi rudenī jānostājas zem ozola un jānoķer lidojoša lapa, pirms tā sasniegusi zemi, tad jānoglabā somā vai kādā grāmatā. Arī ozolzīle ir gudrības un labklājības simbols, to nēsājot kabatā var paglābties no ļaunuma, bet tas, kurš kabatā nēsā trīs ozolzīles, vienmēr izskatīsies jaunāks par saviem gadiem. Lai aizsargātu māju no ļaunajiem spēkiem, labi turēt istabā savērtu ozolzīļu virteni.
Ozoliem ir visstiprākā, plašākā, dziļākā sakņu sistēma, kas sniedzas līdz piecu metru dziļumam, kā arī vissmagākā, cietākā koksne, visbiezākā miza un vissīvākā sula. Tas ir stārķu, ūpju un pūču koks, bet tā dobums ir mājvieta brīnumainajiem lidojošajiem sikspārņiem. Veco koku dobumi ir retu un izzūdošu kukaiņu un ķērpju miteklis.
Varenais koks 300 gadus aug, 300 gadus briest, 300 gadus mirst.
Pirmajā periodā ozols stiepjas garumā, otrajā tā vainags vairs nepalielinās, bet stumbrs briest resnumā. Trešajā stadijā sirmajam kokam cits pēc cita aplūzt lielie zari, līdz tas dzīvo tikai ar dažiem zaru žuburiem. Ziedēt sāk tikai pēc 30 gadu vecuma, tad arī ienākas pirmās zīles.
Interesanti, ka ozols ir āderu koks, jo pārsvarā aug uz zemes enerģētisko tīklu līnijām un krustpunktiem, kur veic antenas funkciju starp zemes un debesu spēkiem.
Protams, ozols ir īsts lietaskoks un jau kopš senatnes koksni izmantoja aku grodiem, lai ūdens turētos tīrs, dzidrs, joprojām ozolkoka mucas ir neaizstājamas vīna un konjaka darīšanā.
Ozolkoka malka dod lielu karstumu, bet ikdienā mājas vai pirts kurināšanai nav piemērota, toties ieteicams izmantot rituālu ugunskuros. Pastāv ticējums, ka ozola dūmi palīdz sazināties ar dievībām un piesaista veiksmi tiem, kurus skar dūmu mutuļi. Ozols dod spēku un domu skaidrību, bet tā enerģija nav piemērota bērniem un cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu, jo var šķist pārāk intensīva.
Pirtī ozola slotiņas izmanto visās rituāla pēršanās reizēs. Pateicoties lapu blīvumam, tā ātri uzņem karstumu, tāpēc to iecienījuši tie, kuriem patīk karstums, vārgiem cilvēkiem to neiesaka lietot.
Tautas medicīnā izmanto ozola mizu, lapas, zīles. Mizai piemīt antibakteriālas, dezinficējošas īpašības, kas kavē iekaisumu rašanos, veicina asins recēšanu, palīdz, ja ir caureja un saindēšanās. Zīles spēcina organismu, it sevišķi sirds slimniekiem ieteicams lietot zīļu kafiju. Asinsspiediena regulēšanai, nervu nomierināšanai virs gultas vēlams novietot ozola zarus, lapām sažūstot tās var apliet ar vārošu ūdeni un elpot uzlējuma aromātu. Atkārtoti veicot šo procedūru asinsspiediens normalizēsies.
Pēc ķeltu horoskopa Ozolam atbilst ļaudis, kas dzimuši no 10. 06. – 7. 07. Ozols apveltīts ar īpašu spēku, stipru gribu, plašu sirdi, bieži uzņemas rūpes par vājākajiem. Ozols ir kā bruņinieks, visu aizstāvis. Rūpīgs, dāsns, izpalīdzīgs, pats laipnākais starp koku zīmēm. Prot iedvest ticību un pārliecību, ka rezultāts būs pozitīvs. Nepieciešama jēgpilna nodarbošanās, patīk visu izplānot, lai iegūtu stabilitāti ilgākam laika posmam. Ozoli dzīvo garu, pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi, lepojas ar plašu draugu, paziņu un citu sociālu kontaktu tīklu.
*Galvenes attēla avots British Museum, Public domain, via Wikimedia Commons
