Egle – svēts mūžības koks
Egle un priede ir bagāti koki, jo ,,vai bij ziema, vai vasara, /zaļi svārki mugurā”. Ziemās zem eglēm un priedēm drošu patvērumu rod caunas, vāveres un citi meža iemītnieki: ,,Tumša, tumša tā eglīte, / Kur caunīte nakti guļ.” Šie koki ir putnu un zvēru mazuļu šūpulis.
Ai caunīte, vāverīte,
LD 2044
Kas tev kāra šūpulīti?
Priede, egle man pakāra,
Vēja māte šūpotāja.
Egles koksnes izmantošana senatnē
Agrāk no egles gatavoja ecēšas, kuras sauca par egļiem. Tās darināja no blakus sasietiem plēstiem egles stumbriem klāt atstājot zarus, kas īpaši piemēroti celmainiem līdumiem. No žuburainas egles galotnes taisīja siena dakšas. Vēl egles galotni saimnieces izmantoja kuļot sviestu un maisot putru. Egļu baļķus plaši izmantoja ēku būvniecībā, no dēļiem taisīja mēbeles, izkapts un grābekļu kātus, bet 19. gadsimta beigās sāka izmantot jumta skaidu plēšanai. Sevišķi plaši egli izmantoja koka spaiņu un trauku darināšanai, jo tie nepievilkās ar ūdeni.
Gatavoja kokles, ganu taures, medību klabekļus, kā arī zvaniņus, ko iekāra lopiņiem kaklā. No mizas taisīja apaļus un vieglus auļus, ko bišu spietošanas laikā izvietoja meža kokos jaunu saimju saņemšanai. Mizu izmantoja ādu ģērēšanai, dzijas krāsošanai, iegūstot tumši brūnu nokrāsu.
Egļu skujām bija gan praktisks, gan estētisks pielietojums – tās klāja durvju priekšā kā kājslauķi un kaisīja istabā, lai nebūtu blusas.
Kāda ir egles enerģija?
Lejupejoša, lēna, blīva, ļoti sena un pasmaga, saistīta ar apakšējām pasaulēm, ar Zemes stihiju, pazemi, un pēc debespušu enerģijas atbilst Ziemeļrietumiem, kad dzīvās dabas būtnes aiziet atpūsties ziemas miegā vai met attīstības loku Viņsaulē.
Egļu mežā cilvēki intuitīvi pieklust un palēnina soli, pie eglēm nevajag steigties un trokšņot. Tas ir viens no kokiem, kas iezīmē robežu starp šo pasauli un aizsauli, tādēļ piemērots pārdomām, atmiņām.
Egle ir svēts koks, simbolizē gan veselību un garu mūžu, gan nāves sakrālo jēgu – atbrīvošanos, attīrīšanos, mistēriju, kas pretēja piedzimšanai.
Egle spēj piesaistīt sievišķās līnijas senčus un palīdzēt ar tiem izlīgt, ja bijušas nesaskaņas. Eglei ir duāla daba un neskatoties uz spēcīgu saistību ar Viņsauli, tā ir ļoti vitāla, pilna dzīvības un atdzimšanas enerģiju, dod cilvēkam stabilitāti un pārliecību par nākotni, kā arī palīdz atgūties pēc dažādiem pārdzīvojumiem. Visdāsnāk savu enerģiju tā dāvā ziemā, kad citi koki pieklusuši, bet vasarā ieraujas sevī un kļūst pasīva – vairāk enerģiju ņemoša, lieko enerģiju nosūcoša.
Egli neiesaka audzēt pagalmā vai tuvu mājai, jo tās starojums ir pasmags.
Parastā egle
Egle veido konisku siluetu, tās augstums var sasniegt pat 35 – 40 metrus, bet vecums, pat trīskārt pārsniegt cilvēka mūžu – 200 gadus. Sakņu sistēma ir plaša, bet sekla, atrodas augsnes virsējā slānī. Jaunajiem kociņiem miza gluda, vēlāk kļūst zvīņaina. Ļoti labi jūtas mežā, biezākā audzē kopā ar citām sugas māsām, jo tā drošāk turēties pretī vējam. Mūžzaļajam kokam skujas aug pa vienai, ir ap 2, 5 cm garas un asas, pie koka noturas 5 – 7 gadus.
Parastā egle sāk ziedēt tikai 25 – 30 gadu vecumā, zied maijā, savukārt čiekuri ienākas oktobrī.
Staltais koks mīl barības vielām bagātu augsni, slikti pārdzīvo slapju, pārpurvojušos augsni, ir izteikts ēnas mīļotājs un ilgi var augt zem citiem kokiem.
Saimnieciskais pielietojums eglei ļoti plašs, to izmanto gan celtniecībā, mēbeļu rūpniecībā un mūzikas instrumentu darināšanā. No egļu sveķiem iegūst terpentīnu, no skujām ēteriskās eļļas.
Baltegles Latvijā savvaļā neaug, bet iestādītas pie mājas sargā no ārpasaules uzbāzīgās iedarbības, notur mājinieku dzīves virzienu, uzmundrina to centienus pēc izaugsmes un attīstības.
Latvijā arī lapegles neaug savvaļā, bet apstādījumos stāda jau kopš VIII gadsimta. Liels, izturīgs un ļoti maigs koks. Stiprina gara spēku, pārliecību par saviem spēkiem, piemērots cilvēkiem ar savrupu dzīves ceļu.
Egle rituālos
Kopš pastāv baltu cilts, egle ir svēts koks un Ziemassvētki ir egles godināšanas svētki.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Katrā egles dzinumā skujas ir sakārtojušās Laimas rakstā, katra zara galā veidojas krusta zīme. Latviskajā rakstā skuja ir laika zīme un tās nosaukums radies no līdzības ar skujām egles zarā. Skujiņu veido vienā virzienā vērstu kāsīšu rinda. Tas ir arī cilvēka mūža simbols, tai nav noteikta garuma – tā var būt ļoti īsa vai turpināties bezgalīgi kā laika plūdums. To raksturo ritms, kas liecina par sakārtotu, ciklisku laika plūsmu un notikumu kārtību. Arī likteņa dievietes Laimas lemtais mūžs nav zināms, tas var aprauties gan dzīves sakumā, gan sirmā vecumā. Skuja ir kā Laimas iemītas pēdiņas, kurās iekāpjot dzīves gaita kļūst vieglāka un laimīgāka. Saskaņā ar simboliskajām īpašībām skuja pārnes laimi un labu izdošanos arī uz priekšmetiem kur tie attēloti.
Latviskajā tradīcijā egles zars saistīts ar nozīmīgiem godiem – kāzām un bērēm.
Kā mūžzaļš koks tas simbolizē nemirstību caur pārveidošanos. Arī kāzās, tēlaini runājot līgava nomirst neprecētas sievietes dzīvei, tādēļ agrāk braucot uz līgavaiņa mājām ar krāsainiem dzīpariem tika pušķota eglīte, ar egles zariem kāzinieku rati, mielasta un kāzu nakts vieta. Tā bija daļa no rituāla, lai pielabinātos jaunajai dzīves telpai, kurā būs jādzīvo.
Audzi, audzi eglīte, celiņa malā!
LD 30650
Kad mani vedīs, es tevi pušķošu.
Kāzas nozīmēja iepriekšējā statusa zaudēšanu, jo līgava pilnībā iegāja vīra ģimenē, citā dzimtā.
Interesanti, ka pirms kāzām notika arī puišu iniciācija, tajā izmantoja sveķainus, izturīgus, no egļu mizas gatavotus lūkus, kurus vajadzēja saraut. Fiziskā plānā šis rituāls apliecina vīrieša spēku, bet enerģētiski lūka pārraušana simbolizē atbrīvojas no mātes ietekmes.
Kapāti egļu zari un skujas kā jebkuri asumi atbaida tumsas spēkus, nešķīstos garus, tāpēc ar tiem kaisa grīdas bēru laikā.
Egle bija klāt esoša arī bērnam ienākot šajā pasaulē. Kad sievas dzemdēja, pirtī lāvu noklāja ar karstā ūdenī izmērcētiem egļu zariem – tie ne tikai enerģētiski nodrošināja pareizu bērniņa ienākšanu pasaulē, bet arī brīnišķīgi attīrīja gaisu.
Gadu mijā egli izmanto zīlēšanas rituālos, jo to sauc par vēlmju koku, kas ir kā ideāla antena, caur kuru tiek nodots izteiktais lūgums. Šīs antenas jauda atkarīga no zariņu skaita, jo vairāk pakāpienu – līmeņu, jo spēcīgāka antena. Izsakot nodomu vēlams apiet trīs vai deviņas reizes ar egli pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam. Kāpēc jāiet pretēji? Tas saistīts ar ieklausīšanos savā dvēselē, lai vēlēšanos sadzirdētu patiesi labi, gaiši spēki, jo pretējā gadījumā ir piesaistīta tumsas enerģijas uzmanība.
Garie egļu čiekuri neapšaubāmi ir falliska emblēma, tie simbolizē slēpto dzīvības un jaunrades uguni, tāpēc tos izmanto pieburšanas zintīs.
Egle veselībai
Dziedniecībā egli lieto kā dabisku dezinfekcijas līdzekli, kas attīra jebkuru vidi. Saaukstēšanās gadījumā noder skuju inhalācijas, tās var pievienot zāļu tējām ar nomierinošu, antiseptisku un pretiekaisuma iedarbību. Labu iespaidu egle atstāj uz nemierīgiem bērniem, kam trūkst mātes miera un uzmanības. Šim nolūkam skuju uzlējumu pievieno vannas ūdenim vai gultiņas tuvumā piekarina aromātisku skuju maisiņu. Egļu jaunie dzinumi palīdz atjaunot spēkus pēc ziemas, tos droši var uzēst tāpat no koka.
Pirts dziedniecībā egļu slotiņu izmantojama jebkurā laikā. Enerģētiski vasarā tā ir ņemoša, ziemā dodoša. Slotiņa palīdz pie reimatisma, podagras, lai veicinātu svīšanu, pret bezmiegu, nervozitāti, kā arī elpceļu dziedināšanai. Smalki sakapāti zariņi izmantojami kā gaisa atsvaidzinātājs.
Egles horoskops
2. līdz 11. janvārim;
5. līdz 14. jūlijam.
Uz sevi vērsti, inteliģenti, neuzbāzīgi cilvēki, kam svarīga pašu izvēlēta brīvība un vērtības. Mēdz veidoties sarežģītas attiecības ģimenē, jo nemāk izpaust jūtas, reizēm ir kaprīzi, toties darbā apzinīgi un mērķtiecīgi. Izvirza augstus mērķus, izturas principiāli, bet var justies vientuļi.
Mīlestībā egle reti ir apmierināta. Viņas mīlestība var būt bezgalīga, bet tikpat labi iespējams, ka viņa būs laulībā neuzticīga. Ļoti inteliģenta, piemīt analītisks prāts un interese par zinātni. Ja nonāk izvēles priekšā, tad no dažādiem variantiem izvēlēsies grūtāko. Viens no dzīves uzdevumiem ir savu un enerģētiski mantoto grūtību pārvarēšana un transformēšana. Tomēr katrā situācijā egle saglabās ticību un cerību. Viņa dzīvē augstu mērķē un vairāk par sīkām veiksmēm iepriecina liela mēroga uzvaras.
Galvenes attēla avots – John Robert Cozens (1789) from Wikimedia Commons
Nākamajā rakstā lasiet par pīlādzi…
